Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

wee man ir līdzīgi, kad kāds mazais taisa visādus podus (ne mans mazais jo tāda vēl nav, bet citu radu draugu) raud es varu saviebt seju un ar sākt tēlot raudulīti :-D tas ir smieklīgi, bet mazajam mainās sejas izteiksme, rodas neizpratne :-D he he

Es vēljoprojām neesmu bijusi , man strutoja gudrības zoba smagana , kad biju stāvoklī , bet neko nelaboja , izbraucu uz antibiotikām

Lollipop♡

uhh, mans beerns kashkjiigs bija 3 dienas peec poteem, likaas, ka man buus nervu sabrukums :D man nav liela pacietiiba....

Mums 5 meneshi, bet vinja arii sakusi daudz nikoties - to negrib, to negrib, pa rokaam tikai, nu kadas rokas, nevaru ar savu muguras stavokli vinju nesaat uz rokaam, tad kaut ko bubina, domaaju reageet man uz to vai nee? Chiikst savaa balstinjaa, mantas jaunas, ne jaunas, neinteresee, tikai, ja es pievershu uzmaniibu, tad viss ir labi, bet tak nevaru visu laiku pieverst uzmanibu bernam.... KO lai dara?

nu man šķiet , ka bērnam pa nerviem sit lietas , kad ko grib bet nesanāk , sēdēt, rāpot, staigāt ... Tad , kad var jau pats paskriet , jau ir daudz daudz vieglāk ....

Jums mīļotie cilvēki nenoņem ik pa laikam rūpes par mazuli?
Piemēram, atnāk no darbiņa mājās un vari veltīt laiku sev, pastaigai, sportam, frizierim kamēr vīrs/dzīvesbiedrs darbojas ar mazuli.

Jums mīļotie cilvēki nenoņem ik pa laikam rūpes par mazuli?

mēs vakarus pavadam kopā + vīrs atnāk no darba un pēc 2h meita iet čučēt ...

Es dodu spēlēties ar sadzīves priekšmetiem, tad uz kādu laiku bija miers. Mantas viņu maz interesē, bet spoguli ķibināt var ilgi. Es, diemžēl, arī daudz laika pavadu bērnam blakus, tāpēc, kad izeju no istabas uz tualeti vai virtuvi, tad ir lielā bļaušana. Tagad viņa pati nāk man līdzi. Pirms tam staipīju viņu līdzi autobeņķī. Mājas tīrīju vakarā, kad vīrs mājās.

Es šad un tad, bet nu jau pa retam iedodu vienai vai otrai omei, jo vīram tāds darba grafiks, ka gribēdams viņš neko man daudz nevar palīdzēt... bet man nav grūti sameklēt, kam atstāt, bet kaut kā es neprasu!

Mājās es lāgā nevaru uz wc aiziet, virtuvi, bet laukā, iemācījies staigāt, kā ieņem savu virzienu, tā viss - nevajag ne mammu, neko!
Un mans māk spiegt arīdzan, rausties no rokām ārā, staipīties kā zalktis un visādi citādi protestēt. Ceru, ka pārejoši!

es esmu atsājusi tik vienu reizi , pagājušo gadu augustā, kad gāju un koncetu , šogad augustā arī plānoju. Varu biežāk , ir kam, bet neredzu vajadzību , principā es visu var un daru kopā ar meitu

kaut kā jocīgi uzrakstīju , bet nu Jūs sapratāt :D

Es nevaru sagaidīt piektdienu, kad uz 24h atdošu bērnu omei un abi ar vīru brauksim uz kāzām. Tikai divi vien!

nu man šķiet , ka bērnam pa nerviem sit lietas , kad ko grib bet nesanāk , sēdēt, rāpot, staigāt ... Tad , kad var jau pats paskriet , jau ir daudz daudz vieglāk ..

jaa, wee, taa arii ir, vinja megina tur rapot, list, nesanaak, tad pikst un ciskt, bet uz to buutu man jareage? Vai lajut pashai izciiniit raposhanu? jo lidz shiim, noliku vinju uz baby gym, kamer uztaisiju kafiju vinja tur spelejas, bet pedejaa laikaaa ir taa, ka nolieku un vinja piikst, nolieku atpakalj uz muguras, apgriezhas atkal piiikst, taa nu es karoju starp bernu un uzvariit kafiju....

Man ir vēl viens ļoti muļķīgs jautājums. Kā ir ar bērna dzimumu, vai gaidījāt kaut ko vairāk un sagaidījāt, vai bija kā citādi? Saprotu, ka svarīgākais lai bērniņš ir vesels, bet tāda doma taču ienāca prātā? :-)

Jums mīļotie cilvēki nenoņem ik pa laikam rūpes par mazuli?
Piemēram, atnāk no darbiņa mājās un vari veltīt laiku sev, pastaigai, sportam, frizierim kamēr vīrs/dzīvesbiedrs darbojas ar mazuli.

Jau no pasha sakuma, kad piedizma mazaa, turpinaaju studijas, turpinaaju tadelj, ka studijas bija pari ielai. TAd dienas, kad macijos viirs bija ar mazo un esmu par to ljoti prieciiga, jo vins zin, ka ar bernu majas ne vienmer ir laika vakarinjaam, putekljusuucejaam, pashai sev. KAd studijas beidzas, virs ka majas palaizh mani aiziet vienai uz veikalu, pie friziera, vai ari, ja esam ar meitu ara, vins izsuc dzivokli, nomazgaa traukus. PA naktiim es uztaisu maisijumu, vins baro. Mums viss ir uz puseem. Bija 2 dienas, kad vajadzeja tikt uz vieniem kursiem, virs abas dienas ar mazo pa majam dzivojaas.

Kā ir ar bērna dzimumu, vai gaidījāt kaut ko vairāk un sagaidījāt, vai bija kā citādi?

jau sen zinaaju, ka pirmaa buus meita. taa nu arii dziivojaam, ka bus meita, bet ja butu bijis savadaak, nebutu satraukusies, mums nebija rozaa drebju, ratu, gultinju eera, visu pirkaam taa, lai der abiem dzimumiem.

Story, nu Tu jau zini, ka es pret bērnu attiecos, kā pret sevi ... Nu ja es ko gribu iemācīties un man nesanāk , nu kā Tu man palīdzēsi ? Es gribu iemācīties taisīt ritenīti ( šis nav prikols , nopietni ! ) , bet namāku , nesanāk un besījos - drausmīgi ....
Nu tas mazais cilvēks jau tāpat , vienīgais , kas viņam palīdzēs ir laiks un treniņš :D Es ļāvu izpsihoties , neskrienu uz katru pīkstienu , zinu kad klaigā kad ko grib un kad ir vienkārši besis ....

Story man arī galvā ir domas par meitiņu, es pat par puisīti neiedomājos, iztēlojos visu par meitiņu, tas ir dīvaini un nedaudz biedējoši, jo nav jau pareizi tādas domas pieļaut savā galvā.

es zināju, ka man būs meita , nu zināju un viss , nezinu ko ar vīrieti darītu , parāk liela atbildība izaudzināt veci ne mamļaku

wee, laikam jau ta ir, kaa tad vins savadak iemacisies? ar treninju, ar puuleem. Rapot vinju es nevaru iemaciit, vinjas vietaa rapot ari nevaru, tad nu jaaljauj, lai ciinaas. MAn ir taa, kameer netuvojaas tas briidis, ka tulit bus asaras, meginu nereaget, tikai likas, vai tas ir normaali?