Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mani nebiedē it kā nebiedē dzemdības, bet man tieši tā audzināšana nepatīk, nu neesmu es mātišķais tips, kurai sadzemdēt pilnu māju bērnu, nu labi kaut vai 2,'bet man tieši liekas, ka ar mazu starpību dzemdējot otru es nodarīšu pāri savam bērnam, jo tad man bija savādāk jāaudzia, jo tagad mamma ir tikai viņa un pat tētis nevar pieskarties. :) tad nevaru iedomāties kā tiktu ar diviem galā, kā arī nespēju sevi iedomāties mājās sēžot nez cik gadus. Tas nav priekš manis.

Man ir superīgs puika ar kuru pietiks vismaz turpmākajiem 10 gadiem, ja ne visam mūžam, lai domātu par vēl kādu. )

Man tieši būtu interese dzemdēt, lai zinātu vai būtu līdzīgi un cik es pati šoreiz varētu ietekmēt to visu procesu ar elpošanu un citām zināšanām. :)

Bet audzināt, nē paldies. :D

tā ka man dzemdības laikam skaitijās no vieglajām, tad es ļoti reti par tam kautko atceros, parsvarā smejoties par to kads tur izskatijās vīrs un kā viņš aizmuka klupdams no dzemdību zāles utt :D gribu otru mazuli jau, bet janostrada vismaz gads, jāpiepelna nedaudz naudiņas, janoliek uz kājām pirmais un tad jau plānosim, bet ja bebis pieteiksies pats tad būsu laimīga...

Man bija 2 diezgan smagas un ilgas dzemdības, bet abas paspēju 3 mēnešu laikā aizmirst :D tagad jau vispār vairs tas pasākums nebiedē. Bet man vispār ir tendence visu grūto un slikto ātri aizmirst un dzīvot skaistajā, rožainajā pasaulē :)

padalos - varbūt kādai no jaunajām māmiņām noder šī vērtīgā informācija, ja ir piena trūkums - http://bnn.lv/?p=155449

Carrrie, vai otrās dzemdības vienmēr nav ātrākas un vieglākas?

vai otrās dzemdības vienmēr nav ātrākas un vieglākas?

tā nav , mana draudzene pirmo meitu piedzemdēja 4 stundās , otro puiku dzemdēja 19h

sunscreen nav vieglākas vienmēr. Tas ir tāds mīts vairāk. Man otrais puika bija liels - 4,5 kg un 60 cm, kad piedzima, kas jau pats par sevi procesu neatvieglo. Ar pirmo dzemdības pat šķita, ka bija vieglākas (kaut gan tāpat smagas skaitījās). Un tagad ar trešo pat nedomāju par to kā būs - uztveru to, kā darbu kas ir jāpadara.

par otro bērnu, man gan gribas. Vēlētos iespēt līdz diviem gadiem. BET es nezinu kā būtu, liekas ka traki (iespējams sajuktu prātā :D), jo jau mazā dāma mums te tādu reformu uztaisījusi. Manā dzīvē, attiecībās ar vīru.. Tomēr mazā dvēselīte atsver visu, negulētās naktis, punci/augumu, kurš nav tik tvirts kā agrāk...

Kopumā mazā Dāma mums ļoti prasīga. Iepējams sācies mammošanās posms!? Kādā vecumā tas ir?

Jo ir tik nereāli, vairs nevaram viņu nevienam atstāt. 20 min un sāk meklēt mani. Neatrod un tad sākas (čīkst/ raud)...Tas ir normāli? vai kkas ar audzinasanu??

Es jau te pirms tam rakstīju , ka negribētu otru bērnu ... Es negribu būt stāvoklī un negribu dzemdēt. Audzināt , mierīgi kaut 10 , atskatoties tagad uz dzemdībām, nu labi , ka tik ātri viss notika , cepuri nost to priekšā kuras dzemdē patsmit stundas, es nošautos :) būt stāvoklī nav slimība , bet nu man nepatika vēders u.c sadzīviskās lietas kuras sagādā problēmas .... Es laikam pārāk mīlu savu ķermeni, lai vēlreiz tam ko tādu nodarītu ...

jā, man arī grūtniecība baida. Vispār esmu tievuma fans un grūtniecībā jau uzaug ne tikai vēders... un sajūtas kā kuģim :D grrr

Wee, es baigi labi atceros,kaa rakstiji,ka ar otru tachu var nepaveikties,tas ir, bus kashkigaks,naktiis negulees utt. Man ari shii doma ieseedaas.
Stavoklii patika buut,ari dzemdet vel varetu bet taas naktis...parmetumi sev par neesosho pienu,veshana uz masazham-smasaazhaam veeh.. Ratu neshana lejaa augshas. Paldies.

Man gan patika būt stāvoklī, tik forši kuģot. (l)
Un vēl paspārdās pa iekšu. Un visi palutina. :) Bet es nekad neesmu iespringusi par kaut kādu tievumu un tādām muļķībām.
Dzemdības atceros kā 15 h garu murgu.
Par audzināšanu runājot, zīdaiņa periods visai harmoniski un mierīgi. Tagad 1.5 gados sāk palikt interesantāk. :D Neteikšu ka šausmīgi grūti, bet, ja būtu vēl viens, sajuktu prātā viennozīmīgi.

Nu es sev neko neparmetu , ratus pa saviem 3 pakāpieniem arī varu mierīgi staipīt, bet nu es nošautos , ja meita naktīs negulētu, tāpat kā, ja celtos 6-7 :D

Man ar savu 1,2 nav grūti , ziņkārīgs cilvēks , parādi to, parādi šito, iedod ēst un ceļam torni ... :) mana dūda beidzot staigā bez turēšanās (l)

nk_
grūti tavu situāciju komentēt, bet nedomāju, ka audzināšanā kaut kas greizi. Nu tāda viņa tev ir, ka vajag tevi.

Mans pa lielam vienmēr vazājies pakaļ, jau kopš sāka līst, jo paliek lielāks, jo paliek lielākas prasības arī pret manu klātbūtni. Eju 3 dienas darbā, tad, kad piektdienā esmu mājās, tad vispār mana mamma nevar viņam pieskarties un kaut ko teikt, jo tad tikai mani vajag, uz svētdienu jau atkal lielais draugs manai mammai. :D Man gandrīz neko neļauj darīt, vazā pa māju un jāspēlējas kopā.

Likās, ka tas tāds periods, taču nu jau man liekas, ka tāds mans bērns ir. Ik pa laikam jau kaut kas mainās, bet tagad periods, ka kādam jāsēž zemē viņa stūrī, lai viņš pat spēlētos pa visu istabu.

Nu par bernu skaitu, par spiti tam ka pirmo bernu dzemdeju 27 stundas, un kaa zidainis mans dels bija murgs, un vel tagad ir gruti, izlemu par otro, JO NEATBALSTU VIENA BERNA POLITIKU, tapec ka rekinajos, ka ar vecakiem kaut kas var notikt - saslimt, nomirt, tad parasti emocionalo atbalstu mekle bernos un visas nebusanas uzgrust tikai vienam cilvekam, un tad ja nomirstam atstat savu bernu vienu kaa pirkstu pasulee arii negribetu.

2 bērni vēl negarantē ,ka viņiem būs labas attiecības , dzīvē visādi var notikt ...

Bet divi berni garante to, ka ja es busu slimnica pie manis atnaks divreiz menesi 1x viens 1x otrs, ka ja mani vajadzes vadat uz proceduram to visu nevajadzes darit vienam cilvekam, protams, tas viss tad ja es nebusu galigi neciesama vecene, kuru pat pasas berni nevares izturet :D

man jau arī liekas, ka mums vienkārši "iedalīga" jutiga dveselīte...

Vēl man pietrūktu skriešana. Kā ir, grūtniecības laikā var skriet? (iepriekš nebija aktuāli, tad nu es te fantazējos :D )

Tas neko negarantē.