Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Nocitēju lielos vilcienos to, kas tur bija rakstīts...

Landa un the_one nav redzētas. Vai tik nedzemdē?....:)

Par to, kāds ir bērniņš - mierīgs, trauksmains, nervozs, negulētājs, raudulis, miera mika utt.. Arī pat par to, kā ēd.
Ja skatās no zinātniskā un psiholoģiskā viedokļa - liela un savā ziņā pat lielākā nozīme ir tam, kāda bija māmiņa pati gaidot bērnu.
Un šim es piekrītu pati 100 %
Ne tikai no draudzeņu pieredzes, pat no savas ģimenes.
Tieši tāpēc, manuprāt, arī bija šie mudinājumi dažreiz Mari turēties tālāk no šejienes, kamēr bebuks puncī. Šī vide pat reizēm parastam cilvēkam var izsist līdzsvaru zem kājām, jo negācijas var aziet līdz ļoti tiešiem un personiskiem apvainojumiem + šī ir anonīma vide, te jebkurš var apgalvot jebko par jebkuru un vienmēr atradīsies cilvēki, kas panesīsies. Un cilvēkiem nav izpratnes, ka grūtniece ir īpaši saaudzējama ne jau tādēļ,ka būtu slimniece, bet gan tādēļ,ka viņa šobrīd veido sava bērniņa būtību savā ziņā (protams, tas notiek arī bērna dzīves turpmākajā laikā, piedzimstot).
Grūtniece ar bērnu gaidīšanas laikā ir savā ziņā viens vesels ( ne tikai fiziski).
Lai nu nu kā, ceru, ka jums bēbju gaidītājām un jau mammām, mazuļi būs veselīgi un tomēr, sargājiet sevi un mazos, meitenes :)

Mari to, ka bēbja pašsajūtu vistiešākajā mērā ietekmē mammas emocijas-stresošana, raudāšana, dusmas utt, to Tev pateiks jebkurš adekvāts bērnu ārsts, bērnu māsa, vecmāte...un ļoti daudzas mammas. No reālām pieredzēm zinu, ka tiklīdz mamma sevi sakārtoja tā beidzās arī punča problēmas, negulēšana utt. Es gan nenoliedzu arī to, ka īpaši specifisks ēdiens,ko mamma nav ēdusi grūtniecības laikā(regulāri) arī var tomēr izraisīt zīdaiņa vēdergraizes.
Ja tu tagad piena dēļ raudāsi un stresosi , tad es tev ar 99% garantiju apgalvoju, ka tev piena nebūs vairs. Nomierinies-kā būs, tā būs, tas taču tevi par sliktāku mammu nepadarīs, ja bērnam dosi tikai maisījumu...
Un jā,piekrītu, ka visu no a-z izkladzinot anonīmos(un arī neanonīmos) forumos nenoved ne pie kā laba.

♊, lai arī agrāk uzskatīju tā kā Tu, tomēr pašlaik savas domas esmu mainījusi. Man tieši pavisam nesen 2 draudzenes dzemdēja 2.bērniņus, abām bija pēc pirmajiem bērniem neveiksmīgas grūtniecības. Līdz ar to diezgan loģiski, ka ar šiem 2.bērniņiem puncī daudz satraucās kā būs, vai mazajam viss ir kārtībā utt. TAČU, tieši šie otrie bērniņi abām ir ļoti mierīgi. Kā abas izteicās, daudz, daudz mierīgāki par to, kādi bija pirmie bērni. Jāpiebilst, ka pirmajās grūtniecībās abām nekādu problēmu nebija un staigāja svilpodamas un ne par ko nesatraucoties. Sagadīšanās - maybe.

lauvens, es no gadījumiem, kas gadās šādi - kad it kā iznāk pretēji, literatūrā un no pasniedzējiem izlobīju domu, ka ne vienmēr ārējās sajūtas atbilst iekšējām un, protams, pašas dzemdības (man laikam vārds radības labāk pat patīk šajā kontekstā). arī atstāj lielu iespaidu. Jo, jā, radiniece, kas ir mierīga un harmoniska jau pēc dabas, ar it kā nosvērtību un drošības sajūtu visu grūtniecības laiku, ir riktīga spridzekļa mamma. Bet nu tā, kā viņai ir arī zināšanas psiholoģijā, tad pati arī sniedza atbildi - līdz pat septītajam mēnesim bijis miers un tad viņa sajutusi, ka mazā kaut kā sajūtu līmenī grib jau ārā, viņai sākusies liela panika un aŗī mazā netika iznēsāta līdz galam, turpat tajā pašā dienā nāca pasaulē. Un, redz, ar visu to, ka viņa kā mamma ir mierīga bija grūtiecības laikā un arī pēc tam, mazajai pietika ar to, ka pašas radības bija pilnīgi un galīgi neplānotas.
Vai citreiz, kad bailes un nedrošība ir zemapziņā..
Un, protams, bez visa šī ir vel gan dažādas citas teorijas, gan par iedzimtajiem temperamenta tipiem, gan vienkārši ēdienu, ko dod caur sevi un baro bērnam (kas starp citu es tomēr teikšu - ietekmē bērna aktiviāti (ne viņa raksturu, bet pašu aktivitāti tieši), ja interesē ar paburties googlē, kas notiek ar mūsdienu bērniem tieši ēdiena dēļ, kas ir pārbāzts ar Ē vielām. Tālu nav jāmeklē, man pašai noemtnē bija bērni, kas savos 8,9 un 10 gados jau bija atkarīgi no kolas, cukura utt, un, kad viņi tika pie šīm lietām lielā daudzumā (lai kā censtos izvairīties no tā), tas, kas daīŗjās, bija šausmas.. ok, bet tas jau par lielākiem berņukiem. Bet no sērija par ēdienu gan - ēst tomēr jācenšas pēc iespējas tīrāka pārtika.

194, un ja tauku rezerves nav uzkrātas, tad piens nebūs?

Labrīt!
Kārtējā nakts ar vilšanos.Joprojām nekas nesākas, saprotu,ka nekas arī nesāksies un būs tās ierosinātās dzemdības,bet tāpat nevaru mierīgi gulēt.
Visas dienas vienādas, garlaicīgas, stand by režīmā.Bezjēdzīgas.žēl,ka šis stāvoklis nav kā vilciens- tu saproti,ka tev nevajaga tajā virzienā un vnk izkāp ārā.

The one, pacenties luudzu atslaabinaaties! Tu tik loti gaidi un tik loti esi viilusies, ka nekas nenotiek, ka bebis nemaz negrib naak aaraa. Driiz jau buus! Pavisam driz! Sanjemies, sieviete !! :)

Mari, nevaru vairs atslābināties. Domāju,paklīdīšu pa veikaliem,tas parasti palīdz,bet tur visur priekšā bērni. Un tad jāskrien bez maz vai prom,jo gribas raudāt. Nekad nedomāju,ka būšu tik nelaimīga..Nezinu,kādas vēl būs dzemdības,bet tieši dēļ šādām sajūtām vairāk par vienu man nebūs.

Kaut kaadas diivainas sajuutas. Iekšā tak nepaliks! Nu un ka nenāk tagad kad gribētos.Kad būs gatavs tad ieradīsies nevis tad kad pati iedomājies. Kādaa sakaraa vispār taaads pesimisms it kaa nez kas buutu noticis.. Priecājies ka viss ir labi un pacieties.

the_one, tu esi bez piecām minūtēm mamma - aizmirsti tādus tekstus ka "nevaru, negribu". Viss. Tu vari, tu māki, tu gribi, tu ar visu tiec galā. Tu vari saņemties un vari nomierināties. Pietiek sevi šaustīt! Strādā ar sevi, neļauj pati sev čīkstēt! Pietiek vienreiz! ;)

chuksene, paldies Tev. man laikam stingrāks vārds ir nepieciešams.

Mums sodien jau meenesis :) uuuhhh


Mammas, juusu beebji guljot izdvesh kaut kaadas jokainas skanjas? Taa kaa kraac vai taisa ruksha skanjas caur riikli.

Mari, mans puika sākumā šņākuļoja (kādu pirmo pusotru mēnesi), bet tagad tā vairs nedara. Kaut kur lasīju, ka tās skaņas miegā ir ok pašā sākumā un neko sliktu nenorāda ;) Tagad viņš miegā dīdās un mēdz sagriezties pat gultā šķērsām :D

Saac pierast, turpmāk viss visbiežāk notiks tā kā bēbis gribēs :D

lasu jusu stastus un man ari liekas ka es tikai nesen dzemdeju, bet laiks tik atri paskreja un pec 3 nedelam manam puikam jau 3 gadi :o pasai neticas :D

Sveikas,
Iepriekš rakstīju un kreņķējos par savu mazo, ka nēēd no krūts, ka guļ tik un čāpstina. Devu maisījumu, plus ņēmos un atslaucu savu pieniņu, vārdsakot liela ņemšanās bija ar visām tām pudelītēm, sterilizēšanām, sildīšanām utt ka arprāts. Ļoti gribēju lai mazais ēd no krūts, ik pa laikam tik pieliku pie krūts, lai neaizmirst kā ir zīst krūti, un ticiet vai nē, vienu dienu mazais tā ieķērās pupā un sāka zīst ka prieks, tagad tikai dodu krūti pa dienu, vienīgi pašā vakarā pirms miedziņa iedotu divus kausiņus(60ml) maisījumu, jo pašai pamaz pieniņš uz vakaru palicis. Ar to gribēju teikt, tām kurām mazais nezīž, tiešām nepadodieties un lieciet mazo pie krūts ik pa laikam, domāju ka tā lieta aizies un būs labi.
No pudelītes ka dod, manuprāt mazais apēd vairāk nekā viņam gribētos un vajadzētu, jo pieniņš viegli tek, un viņš tik zīž un zīž bez īpašas piepūles, kamēr pārēdās un beigās puncis sāp un ir grūti. Es arī vairs nespēju tik daudz saražot pieniņu, jo mazais tik daudz no pudelītes ēda, priekš sava vecuma (6ned), ka nutik. :)

es te esmu vel pavisam ar mazu " staažu", tacu ari gribu pazeloties.
man ir pats sakums,pirmais trimestris gandriz jau gala,tacu esmu nomocijusies ar nelabumiem,sliktam dusam,galvas reiboniem, periodiskam galvassapem, nespeku, vajumu.
no ta visa man burtiski nak virsu depresija, jo es neko nevaru padarit. pirms tam biju diezgan aktiva, sportoju, daudz intereses utt., tagad es nevaru normali pa maju pastaigat, jo ir tik nenormals nespeks, nelabums. no gramatam nogurstu, tv ik pa laikam paskatos, betcik var, nekam normalam majas koncentreties nevaru, jo ir slikti, tad ari konkreta apatija.
meitenes, vai jums ta ari bija???
pargaaja?
es saprotu, ka izklausas stulbi,ka es te cikstu, ko tad darisu velak...tacu es ta jutos un viss. visam manam draudzenem nelabumi nav bijusi, ja bijusi, tad mazliet.

Es arī vēl te. Un sajūtas bez maz vai kā the_one, bet nu jau cenšos kaut kā nedomāt, cenšos nedomāt...brrr. Protams, ka iekšā nepaliks, bet tāpat. Man šausmīgi kuņģi dedzina un tikai tāpēc tas vairs nav izturams. Un protams, tās gļotas, nu viņas tik daudz nāk, nāk un nāk.
Mari, sveiciens jums abiem (l)