Nu kaut kādas sāpītes jau ir visām, viena gatava pa sienu uzrāpties aiz sāpēm, otrai tā minimāli pasāp, apmēram kā uz sāpīgām mr, viena mokās diennaktīm ilgi, otrai viss notiek pāris stundu laikā, atkarīgs arī no sāpju sliekšņa, kas ir ļooooti individuāli. Katrā ziņā - ar zobiem un nagiem ķerties un kliegt, ka sāp visām un visas baigi mokās, es neatļautos, jo atkarīgs arī no katras organisma un bērniņa lieluma. :)
Zinu daudzas mammas, kuras izvēlējās ķeizaru, gan ar pirmo, gan ar otro un trešo, pēc dabīgajām ir gribējušas nedzemdēt pašas. Iemesli ir dažādi, parasti jau biedē tās sāpes un plīsumi, nezinu, vai pēc ķeizara nav vīlušās, jo sāp tomēr, nav gluži tā, ka sāpes jūt tikai dabīgi dzemdējot. Man radiniece otro bērniņu kategoriski gribēja laist pasaulē tikai ar ķeizaru, jo pirmās dzemdības bija tiešām ļoti smagas, tika pie plīsumiem, griezumiem, lūzumiem, atkopšanās bija ilga, otro bērniņu gribēja, bet ne pati dzemdēt, kā viņa teica - ķeizars noteikti būs vieglāks un mazāk sāpīgs, tā arī bija. :)
Par sagatavošanos dzemdību sāpēm - ja godīgi - es personīgi nedomāju, ka tam tā ļoti var sagatavoties. Protams, tā doma, ka viss drīz beigsies un nevilksies mūžīgi, ir viens, bet reāli būt gatavai, ka tā sāpēs un nezini, cik ilgi būs jāmokās, ir drusciņ kas cits.
Es pēc dabīgajām dzemdībām jutos ļoooti labi, varēju skriet, lēkt, tāds sen nebijis enerģijas uzplūds, nebija pilnīgi nekādu sāpju vai diskomforta, vienīgais - kad diegi sāka nākt laukā, baigi niezēja tās šuvju vietas.
11429
