Manējais ar 2 ar pus mēnešos pasācis pienācīgi gulēt, no 11-6... Citas naktis dzirdu, ka ap 3 knosās, bet tad iedodu knupi un guļ tālāk! Man lielāks prieks, ka pēdējā laikā pats iemieg! Paēd un lieku viņa gultiņā, ieslēdzu karuseli... Tad viņš skatās, kaut ko bubina un aizmieg... Laba štelle ir arī raudzībās dāvinātā mīļlupatiņa, kas ir baigi mīksta, sīcim patīk, kad noglaudu vaidziņus, laikam kut un smaida! Kad redzu, ka sāk migt ciet, tad cenšos to likt kaut kur starp roku un knupi, jo parasti guļ ar rokām augša, tā vismaz pie sejas mīksts un knūpi nav tik viegli izspļaut! :D protams, visa šitā padarīšana nestrādā, ja atkal sāp puncis, tad arī mums ir trakie vakari, vienu vakaru jau gribēju braukt uz Vienības gatvi... Bērns raud, spiež kājas pie vēdera, nomierināt nevar, liekas, ka viņam tā sāp... Labi, ka pazvanīju pirms tam, a tur uzņemšanā kundzīte vienā mierā -
- Ciks vecs? Puisītis? ...
Man jau stress, jautāju kādi ārsti pieejami u.t.t. Beigās lika man nomierināties un atslābt, sakot ja riktīgi traki, lai braucam nākamajā dienā, bet parasti tad esot cits skats uz dzīvi! Tā arī bija, nākamajā dienā vēl aizbraucām slēpot paši, bērns svaigā gaisā gulēja, ēda un gulēja...
K, mums ar bija pumpas ap mēneša vecumu izmetas! Turējās ilgi, ap mēnesi, pa seju, it sevišķi uz pieres, tad pārgāja, nu seja tīra, tikai dažreiz kāda pumpa izmetas, bet es baroju ar krūti līdz ar to, tas laikam no maniem nedarbiem!