Robīte, es te bieži nekomentēju, bet mans bēbis arī nav no mierīgajiem. Jau kopš dzimšanas. Man visi solīja, ka pēc 3 mēnešiem paliks labāk. Pagāja 3 mēneši - nekā. Tad teica, ka uz 6 mēnešiem, nu jau 6 ir apkārt, bet tāpat nekā :D Sākums bija ļoti grūts, es burtiski skaitīju stundas, kad vīrs pārnāks mājās no darba, lai var paņemt stafeti, jo man nebija spēka ne morāli, ne fiziski. Bet ar laiku iemācījos vairāk ieklausīties bērnā, un pats galvenai akceptēt situāciju. Protams, nav viegli, brīžiem uznāk beši, bet es mierinu sevi ar domu, ka tas nebūs mūžīgi, un arī bērns vairs nekad nebūs tik maziņš kā tagad.
Man čalis līdz 3 mēnešiem ratos varēja nogulēt max 2-3 stundas, tas tieši bija vasarā, varēju staigāt un sauļoties :) Kā palika 3 mēneši, tā max noguļ 1 h, bet tas ir ļoti reti, parasti tikai 30 min. Nevaru iedomāties kā es tagad, ziemas laikā, staigātu 2-3 h, man jau pēc tās stundas visi gali nosaluši :D Bet šodien tiku pie ratu cimdiem, vismaz rokas vairs nesals :)