Es dodu nakts putru no 4 mēn.
Tā kā pie manis uz dzīvi ir pārcēlusies mana 86 gadus vecā ome, tad es viņai pavaicāju , viņai bija/ir 3 māsas un brālis . bērniem nav liela gadu starpība , ātri saka piebarot jo nebija laika bērniem karāties pupā, bija jāseko ikdienas darbiem lai visi būtu paēdusi un apģērbti. Manai omei piens nebija trekns , arī manai mammai un man , mammu piebaroja ar šķidru mannā putru + sviests + cukurs. Vinas ģimenē neviens no zīdaiņiem nav miris un arī draugu/paziņu vidū ir viens gadījums , kad bērns mira no šarlaka ( nezinu, kas tā par kaiti, omīte saka, ka kara laikā visi bērni ar to slimoja un bija slimnīcā ) , kā arī viņas dzimtā visi dzivo gandrīz līdz 100g , pie ārstiem neiet jo tam nav vajadzības , kuņģi mums visiem labi, līdzīgi kā Favel, ar ķiplokiem.
Es ,lai ko arī neteiktu palieku pie sava, ka lielie zīdaiņi un daudzas slimības ir no mendeļejeva tabulas ēdienā, no kvalitatīva un tīra ēdiena visam jābūt labi un ja mājās ,laukos bija govs , tad nekas nav kvalitatīvāks par siltu govs pienu un silti dētu olu.
Kā arī uzskatu , ka ēdienkartē jābūt produktiem ,kuri ir mūsu platuma grādos auguši ar izņēmumu banāns , tie labi saglabājas un transportējas. Visi graudaugi un pākšaugi ir latviešu ediens ,kā arī piena produkti ir izsenis mūs barojuši.
visi vegāni un vegetārieši un pārējie lapu ēdāji var labi funkcionēt tur kur saule un karstums ir visu cauru gadu , bet ne lv ziemā. Esmu par dabigu barības ķēdi, tā dabā iekārtots kāds kādu apēd un izdzīvo stiprākais, lai cik skumji tas nebūtu . Un tieši mākslīgi apejot šo dzīvo atlasi kultivējas dažādas slimības un ir augsne jaunu slimību parādīšanai. Lai jau dažu skatījumā tā ir tumsonībā...