Mana beibe arī raudāja un čīkstēja, kājas vilka pie punča. Līdz es atklāju, ka viņai vēders sāp no mana piena. Biju jau skaņojusies, ka pati barošu, bet mana bērna labsajūta ir svarīgāka un pārgāju tikai uz maisjumu. Tagad bērns laimīgs un mierīgs. Tikai mammai nākas klausīties omju pārmetumus, ka nekas bērnam nav labāks par mammas pienu, bla bla bla. Nevar jau nepiekrist, bet ja bērns histēriski bļauj dienām un naktīm, nevarot izspiest ne purkšķi, ne kaku, tad pudele tomēr ir labāks variants. Galu galā ne pirmais, ne pēdējais pudeļbērns.