Mums arī pagaidām dz.d. pa mierīgo. Ir, protams, īpašas sajūtas vecākiem tajā dienā, bet kamēr bērns neprasa baigo ballīti, tikmēr pa mierīgo. Pirmajā bija ļoti, ļoti vienkārša. Tikai ģimenes lokā ar kūku, baloniem, dāvanām. Otrā bija stipri līdzīga, aizgājām no rīta uz soft play, ciemos no LV bija mazais brālēns un tā. Šogad trešajā braucām uz Safari un atrakciju parku, kur noslēgumā bija uguņošanas šovs. Tā viņam bija viena fantastiska, pozitīvām emocijām piepildīta diena. Visi dzīvnieki, atrakcijas, karuseļi, našķi, braukšana ar 2stāvīgu autobusu (jēziņ, kur vēl lielāku laimi 3gadniekam :D ) utt. utjp. Nākamajā dienā bija plānā dāvanas, kūka utt. Katru gadu no rīta pie gultas viņu sagaida daži tematiski hēlija baloni. Sajūsma ir katru gadu, bet šogad...tā seja, kad viņš izrāpās no gultas, lai nāktu pie mums...tad ieraudzīja to balonu, mute burtiski atvērās, nesaprata ko redz, apgāja no vienas puses, apgāja no otras puses, pieskārās ar pirkstu (un nav jau tā, ka pirmo reizi hēlija balonu redz :D diezgan regulāri tiek pie tāda) :D ieraudzīja pārējos un tajā brīdī tā sajūsma...tik pat labi tie baloni varēja arī būt vienīgās dāvanas :D
Man šādas mierīgās ballītes patīk vislabāk. Patīk vērot to bērna neviltoto emociju izpausmes, prieku...nekāda stresa, nekāda bardaka, viss mierīgi, 100% uzmanība bērnam, bet nu jā...nāks lielāks, būs dārziņš, skola, tad jau gribēs kaut ko līdzīgu kā visiem. Redzēs, ko mums izdosies sarunāt, meklēsim kompromisu :) Naudu man labāk patīk ieguldīt emocijās un kopīgās ģimenes atmiņās nevis vnk izgāzt milzu summas par telpu īrēm, ēšanu utt., bet...ja tas ir tas, ko bērns gribēs, tad nu...tas laikam būs tas, ko viņš dabūs, saprāta robežās, protams.