Savādāk cik bildes redzētas, ka mazie podu kā cepuri nēsā,utt - tā ir kā spēļmantiņu.
Mums mājās bija tāds pats variants. :D Bet tas pašā, pašā sākumā, kad nopirkām podiņu, atnesām mājās, bērnam kkur 1.5 gads bija, protams - nekāda saprašana, kas ir pods, kam domāts, un uztvēra kā rotaļlietu/cepuri. Bet - kad sākām pievērsties podiņmācībai (jā- mēs, jo sākumā arī vecākiem tas ir darbs, atgādināt, uzlikt, palīdzēt utt.), uzreiz podiņu uztvēra citādāk un ne reizi vairs nebija doma likt galvā vai spēlēties, lai arī podiņš stāvēja istabā. Mums reāli tizla wc, ka tur nav vietas podiņam, tad vienīgi durvis vaļā jātur, vannasistabā mazajam wc stūrītis iekārtots ar savu podiņu.
Mēs pašlaik palēnām un bez iespringšanas mācām, kopā ejam, stāstam, rādam, podiņš mums ir wc. Janvārī sāks iet dārziņā, kas zin, varbūt sanāks līdz tam laikam arī iemācīt, ja arī nē, kaut kāda saprašana jau būs un fakts, ko Neons minēja, ka redzot kā citi bērni iet uz podiņa, bērns vēl labāk sapratīs-pavilksies un aizies tā lieta, bet man šķiet, ka meitai pašai sanāks iemācīties.:) Meitai tūlīt gads un četri mēneši.
Mums podiņš stāvēja WC pretī lielajam podam. Durvis plaši vaļā un pods redzams no istabas. Un kamēr bija maza, gāju uz WC un durvis ciet nevēru. Bērnam bija uzskatām piemērs, ka, ja vajag - visi iet uz WC darīt TO. :D
Es nekad mūžā neparakstītos dzemdēt tūpļa guļā un neparakstītos uz bērna ārējo apgriešanu. NEKAD! Absolūti lieks un nevajadzīgs risks un, lai parāda man statistiku, cik šādu dzemdību ir beigušās bez dzemdību traumām gan mātei, gan (jo īpaši) bērnam. Jau normālas dzemdības ir ļoti traumatisks pasākums un lauzti kauli bērnam ir diezgan normāla parādība (atslēgas kauls), kur nu vēl šādas. Vispār brīnos, ka tūpļa guļa vēl neskaitās 100% indikācija ķeizaram un viss atkarīgs no ginekologa uzskatiem vai vecāku maciņa biežuma. Un tieši tā -
ja mazais nesagriezīsies, tad tam ir savs iemesls un tā tam ir jābūt.
Bērns ļoti labi apgūst podiņmācību arī ar podu, kurš atrodas tur, kur tam jāatrodas. Es neatbalstu, ka podu sākumā noliek istabā, lai bērns "iepazīstas" un ļauj ar to darīt, ko grib (tad arī ir visas tās podiņa likšanas galvā utt.). Pods ir pods un tas ir paredzēts tam, kam tas ir paredzēts un tam jāatrodas tur, kur vecāki grib, lai tas turpmāk atrodas. Nu tas ir mans uzskats. Pieejas ir dažādas un gan jau neviens pieaudzis cilvēks vairs istabas vidū uz poda nesēž :D bet nu es darīju tā un viss bija kārtībā.
Žizele , es ilgi pakļāvos mazās knupja neņemšanai. patiesībā man arī pašai riebjas knupji... Bet, kad pedejas dienas viņa aizraujas ar tusēšanos "bārā" un piena atgrūšanu., nopirku knupi ar apaļo galu. Mācamies pieņemt to gan mazā, gan es pati (emocionāli). *Apaļais gals tiek kaut mazliet, bet akceptēts...salīdzinot ar plakano, bet piedājums gan tāds trūcīgs (vismaz manā pusē, ne Rīgā)
Nu tā. Šodien pie mums ciemos atbrauca fizioterapeite. Bērnam viss ok. uzslavēja mani, bērnam nav nekādu vainu un viņa priecājās, kad teicu, ka meita 80% dienas pavada uz grīdas :)
Parādīja vingrinājumus, kā atbrīvot bronhus, puncīti. Kā stiprināt bērnam kakla muskuļus.
Man jau liekas, ka tonuss ir pataisīts par bubuļvārdu nevietā. Tam ir jābūt. Sliktāk, ja tā nav vispār. Bērns kā tāda lupatlellīte... iesaku to KKM lapu gan zīdīšanas jautājumos, gan hendlinga jautājumos.
Informācija ir krietni kvalitatīvāka un vietne nav pārbāzta ar reklāmrakstiem un n-tiem forumtipa jautājumiem no mammām.
Vēlējos pajautāt -
Bērns atsakās ēst bēbīšu putras, kurās ir maisījums. Vai var novārīt auzas, sablenderēt (kopā ar manu pienu)? Esmu galīgs iesācējs putriņu padarīšanās. Varbūt kāda jauka mamma man var atsūtīt to slaveno "Putriņgrāmatu"? vai tādas putras ir par agru dot 4,5 mēn. vecam zīdainim?
Nē nu, ja bērnam ar tonusiem viss ir ok, tad jau protams var vīpsnāt, sakot, ka tas jau nekas nav. Nu bet tieši tā - problēmas taču sākas tad, ja kaut kā ir par daudz vai par maz, šajā gadījumā tas ir ar tonusiem.
Es putiņgrāmatu tā arī ne reizi neizmantoju. :D
Par podiņu- mums joprojām nekas nesanāk. Pēc gada vecuma vasarā iepazīstināju ar podu, tajā tikai kāpa iekšā, sēsties negribēja nekādā gadījumā. Kad bija gads un 5 mēneši sāka iet bērnudārzā, tur pirms miedziņa visus sēdina uz poda- manējais jau otrajā dienā pats atnesa podu un apsēdās, kas man bija liels pārsteigums. Bet ar to arī viss apstājās. Vēl ne reizi nekas nav sanācis iekšā, tagad, kad lieku apsēsties, to arī izdara, bet jau pēc 10 sek lec kājās un skrien prom. Nav ne jausmas, kā noturēt viņu ilgāk uz poda, neizmantojot abpusējo skoču. :D
Skarlet
Mans ar dažas sek. pasēž un lec nost.Tas ir, ja vispār apsēžas ..nu ko-gaidīšu vēl un mēģināsim ik pa laikam.Pa vasaru jāiemācās, tad būs 2 gadi un dārziņš rudenī.Baigi neforsēšu.
Peliite21, sveicieni jubileja mazajam un vina vecakiem!
Vai vecakiem bernu jubilejas ir kadas ipasas sajutas? Es vienmer ar skepsi noskatos uz tam ballitem, ko vecaki riko berniem, ari pavisam maziem - ar dekoracijam, milzigam kukam, tematiskajiem terpiem utt. Pati ta nekad neesmu svinejusi, diez vai bernam tas ir svarigi, pa riktigam atzimet savu dz.d.?
Manam dēlam ne pirmā ne otrā dz/d nebija nekāda baigi organizētā balle - tik cik ģimene savācās kopā. Mazajam man šķiet tās lielās balles ar piepūšamajām atrakcijām un ponijiem paliek svarīgas brīdī, kad jau apzinātā vecumā redz, ka citiem tādas ir, jo līdz tam sajūsmu izraisa kūka ar svecēm (kuras ir jāpūš vismaz reizes 10) un sadāvinātās mantas.