Papau - Ok, es saprotu. Kolikas ir nobīde no normas, bet joprojām uzskatāma par normālu parādību. Tāpat kā bērna svars var variēt normas robežās. Jāuztraucas ir tikai tad, ja ir lielas nobīdes no vēlamā, bet kolikas nav liela nobīde, tā ir neliela nobīde. Jo kolikām vispār būtu jāparādās tikai ap otro dzīves nedēļu.
Teikums par UK bija Tavuprāt apliecinājums un pamatojums Tevis izteiktajam viedoklim par to, ka zīdainis jāgulda uz sāniem.
Nē, to izdomāji Tu. Nevis es to uzraktīju vai pateicu. Meitene rakstīja, ka viņai Uk sakot, ka tikai uz muguras var guldīt zīdaini. Es paudu savu viedokli, ka manuprāt, Uk ārsti nav tie labākie bērnkopības eksperti. Bet, es nevienā brīdī neteicu, ka tas apliecina manu viedokli vai vēl nezin kādas muļķības par vienīgo viedokli uz planētas.
Bez manis ir vēl neskaitāmas jaunās māmiņas, kuras var apliecināt un apliecinās, ka jaundzimušie guļ, ēd, guļ. Viņi neraud. Ja viņi raud, tad tam par iemeslu ir kāda sāpīte. Jebkura sāpīte ir rādītājs par kādu diskomfortu, jebkurš diskomforts ir nobīde no normas. Jautājums - cik liela nobīde. Ja Tev sāp galva, tev ir diskomforts. Tā ir nobīde no normas, bet tā nav nekāda lielā skāde, ja visi rādītāji ir pozitīvi. Tava veselība joprojām ir laba, ar nelielu atkāpi jeb nobīdi no normas.
Viss, man piegriezās šī diskusija. Skaidrs ir viens - es nekad neesmu raksījusi, ka mans viedoklis ir vienīgais pareizasi - katrai mātei ir jālemj pašai. Nevar uzstādīt kaut kādus mistiskos "vienīgos pareizos" viedokļus, ja pat ārstu starpā nevalda vienprātība. Un pēc definīcijas, tos pētījumus var nolaist podā, jo viņi iet pretrunāš viens ar otru. Vienīgais uz ko māte tiešām var paļauties pie veselīga bērna ir sava intuīcija. Nevis mistiskie pētījumi, kuri bieži vien ir bezjēdzīgi, neracionāli un pretrunīgi vērtējami.