weee, man jau liekas,ka ņuņņa esmu, jo visu laiku kaut kas sāp. Bet laikam vai nu man ir mazs tas sāpju slieksnis, vai ķermenis tāds jūtīgs,es nezinu.
Visi jau saka - malacis, malacis! 3 dienas dzemdības izturēju..
Bet nu jācīnās ir! Tāpat jau grūti, bet ja to sāpju nebūtu ,tad jau ietu kā tanks un nemaz nečīkstētu par neko. Tagad visiem darbiem un visam pa virsu vēl iet milzīgais nogurums un nežēlīgās sāpes. Tad tas komplekts vienkārši... aaaa... Sēžot slimnīcā jau likās,ka sāku nojaust kas ir pēcdzemdību depresija, vienu dienu noraudāju riktīgi. Bet tam ,ka jutos slikti bija cits cēlonis, to es atklāju, likvidēju un tagad jau jūtos labi. :)
Radi jau runā,ka vajadzēs jau drīz nākošo bērniņu taisīt... jāāāāāāāāāāā , kāāātad :D :D :D