Manam mazajam vanna iepatikusies tikai tagad uz 1,5 gadiem. Savādāk matu mazgāšana (un matu viņam jau kopš dzimšanas ļoti daudz) vienmēr bijusi tāda histērija, ka man pašai arī riebās vannošanas dienas. Vēl ne reizi neesmu to darījusi vienatnē, vienmēr kopā ar draugu.
Mums bebja tētis jau kopš pirmās dienas daudz drošāk kā es varēja apģērbt, pacelt, novannot mazo, tā kā ne visi vīrieši šajos jautājumos tuvi nullei, salīdzinot ar mammu. :D
Pie ārsta vnm ņēmu līdzi vienreizlietojamo autiņu un pamperu. Pudeli visbiežāk jau sajaucu mājās, un tad liku tajā pudeļu termosā, lēti nopērkams kaut Maximā- siltumu kādu stundu, divas turēja ļoti labi. Bet man arī ģimenes ārsts tuvu, tāpēc nebija ilga prombūtne.
Vēl noderīga lieta ir maisījuma dozators- mazs trauciņš, kurā var iebērt, piemēram, trīs ēdienreizēm vajadzīgo maisījuma daudzumu, lai nav lielās pakas jāstaipa līdzi...
Pie ārsta parasti nosver, nomēra garumu, paskatās avotiņu, gūžiņas apskata. Apjautājas, kā jums iet, vai nav jautājumu. Neko vairāk. Es parasti sākumā uz lapiņas sarakstīju visu neskaidro, ko jautāt ģim. Ārstam. Vai jau jautājumu tgd nav.