Manai beibei šodien 2 nedēļas. Tad nu beidzot dzemdību stāsts (īsā versijā) no manis.
Piektdienas pusdienlaikā braucām uz slimnīcu, jo ginekoloģe sūtīja, lai skatās tur, ko ar mani darīt, jo viņas aprēķinātajam termiņam nedēļa jau bija pāri. (vienmēr zināju, ka tas ir par ātru aprēķināts, bēbis būs vēlāk).
ļoti negribēju ierosināšanu, tāpēc lielais prieks bija par to, ka naktī uz piektdienu sākās sāpes. Pārciešamas, neregulāras, bet ar nošpu nepārgāja.
Vecmāte pārbaudīja uz galdu, sliktā ziņa, atvērums 0cm. Toņi labi, kontrakcijas uzrādās, bet dzemdes kakls negrib vērties. Tā kā toņi labi, vecmāte nolemj gaidīt.
Visu dienu nekā, atvērums kā bija tā arī vakarā nekāds. Iedeva uz nakti svecīti un nolēmām, ka rīt skatīsimies, kas būs.
pa nakti sāpes kļuva vēl sāpīgākas, taču no rīta joprojām atvērums nekāds. Tad nu uzlika mani uz galda un kaut ko ar to dzemdes kaklu darīja (process ļoooti nepatīkams). Taču rezultāts ir, atvērums 3cm.
Tuvojas vakars, sāpes ir, atvērums stāv uz vietas.
Īsi pirms septiņiem vakarā nolemj mani nemocīt ilgāk un pārdurt ūdeņus, tad nu viss process sākās. centos katru kontrakciju izelpot kā nākas, lai viss notiktu pēc iespējas ātrāk. Kā vecmāte atzina, es strādāju ļoti labi, jo viss process tiešām virzījās strauji uz priekšu.
Īsi pirms pusnakts beibe bija man uz punča.
Sīkākās detaļās neizplūdīšu, jo mans dzemdību stāsts noteikti nav no iedvesmojošākajiem tām māmiņām, kurām vēl viss priekšā.
ZInu tikai to, ka esmu ļoti pateicīga gan vecmātei, gan ginekoloģei, pirmkārt, par to, ka viņas gaidīja, ka viss notiks dabīgi un negrūda man nekādus gēlus u.c. lietas iekšā. Un viņas tiešām daudz man palīdzēja un atbalstīja. Un vislielākais paldies manam vīram, šķiet, ka bez viņa es to nebūtu izdarījusi. Nu vismaz viss noteikti ieviltos vēl ilgāk un sarežģītāk, sāpīgāk.
Baroju ar krūti, mazā svarā ņemas ļoti labi. Naktīs arī daudz maz atļauj izgulēties. 12 ejam uz čučumuižu un tad līdz 5iem rītā noguļam, pabaroju un guļam tālāk.
Pa dienu gan mēdz pakašķēties, jo vēl īsti nemāk kaku izspiest. Ēdu pa lielam visu, ko vēlos. īpaši sevi neierobežoju.