marchixa Man arī piens pazuda ātri, aptuveni mēnesi baroju pati, pēc tam ar maisījumu. Ēdu labi, biju pat pieņēmsies svarā, dzēru daudz ķimeņu tējas. Kad jutu, ka piens paliek ar katru dienu mazāk, sāku papildus atslaukt, lai būtu vairāk, bet nekā.
Tad vērsos pie homeopātes, kura teica, ka iespējams, pāragrs piena zudums var būt iedzimts. Un tiešām, mana mamma mani baroja aptuveni mēnesi, kā arī vecmāmiņai piens pazuda jau otrajā mēnesī.
Hei meitenes, manam bebim vakar pec pastaigas saka no vienas acs tadi dzelteni izdalijumi nakt, ne jau ta, ka list, bet pec cucesanas visa acs ar tiem noklata ta, ka gruti atvert, kadai gadijies? Iesim pie arsta, bet lidz tam vajag kadu ideju sirdsmieram
Šaubos vai tas ir no svara atkarīgs, lai gan dzemdību zālē pazuda visi uzņemtie 12kg, vēl 2 nedēļu laikā ir pazuduši 3kg, par apkārtmēriem nemaz nerunājot - es izdilstu ar katru dienu aizvien vairāk, pat pirms grūtniecības uzēstie tauciņi ir pazuduši vienā mirklī. Vēl grūtniecības laikā neko daudz neēdu, jo bija pazudusi garšas sajūta (viss pēc salmiem garšoja), tagad neko neēdu, jo nekas negaršo un ir pilnībā pazudusi izsalkuma sajūta. Knibinos kā cālis un pēc pulksteņa, lai tikai neaizmirstu paēst. Man reāli bail, ka no manis paliks tikai kauli un āda Pirmsgrūtniecības drēbes arī ir aizdomīgi vaļīgas palikušas, laikam būšu izstaipījusi
Kā iemācīt 2 nedēļas vecu zīdaini, ka pa nakti ir jāguļ nevis jākomunicē ar vecākiem??? Jau 3.nakti pēc kārtas meita pamožas 2:00, paēd un ar lielām acīm tusējas pa gultu, prasot uzmanību. Es no bezmiega naktī slēdzos jau nost, tāpēc vīrs līdz 5:00 spēlējies ar mazo - ucinājis, dziedājis, midzinājis un viss veltīgi! A pa dienu šī šņāc saldā miegā. Šodien rīkošos kā barbars un celšu augšā, nomurkāšu līdz spēka izsīkumam, tad varbūt pa nakti gulēs.
Nopietni, tāda lieta pat var iedzimt? Zinu, ka es pati uzaugu ar piena maisījumu, bet tas, laikam, bija tādēļ, ka nebija laika sēdēt mājās un mani barot, bija jāstrādā, bet kā vispār ar pieniņu bija - neesmu interesējusies. Es jau arī sākumā čakarējos ar to atslaukšanu, slimnīcā ar pumpjiem mocījos, jo man teica, ka pienam jābūt, tā nevar būt, ka neesot, gan jau bērnam nepareizi krūti dodu. Kad ar visiem pumpjiem neko dabūt laukā nevarēja, tad noticēja, ka nav vienkārši. Sākumā jau ļoti pārdzīvoju un sevi vainoju, bet - viss ok.