Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Nav tā, ka mazuļi raud bez iemesla. Vienmēr ir kāds iemesls! Manam ķipariņam pirmie mēneši bija grūti, arī naktīs brēca kā nelabais, aizmieg, pēkšņi mostās ar brēcienu, līdz divu mēnešu vecumam viņš pat naktīs man gulēja lielākoties uz rokām. Es tiešām nezinu, kas bija pie vainas, kolikas? citas sāpes? nezinu, bet tā nu mums gāja. Atlika tik mierināt. Pati biju izraudājusi gada normu, reizēm pacietība plīsa, liku bērnu uz gultas un gāju uz citu istabu raudāt! Bet tikām galā, tagad mums pa dienu bieži ir tā, ka mazais sāk raudāt bez acīmredzama iemesla, tā pamatīgi, it kā viņam kāds ko sāpīgi darītu. Nu sāp tam bērniņam kaut kas, jūt diskomfortu! Ko darīt? Nezinu. Es pati vienkārši sakostiem zobiem gaidīju un joprojām gaidu, kad tas beigsies! Kā arī nākamnedēļ dosimies pie osteopāta!
Jau iepriekš biju likusi šeit šos rakstus.
http://lv.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=156
http://www.kkm.lv/modules.php?name=Content&pa=showpage&pid=159

medusmaize sajūta, ka aprakstīji manu mazo. Viņš arī smejās pilnā kaklā, kad saku viņam čau, kad pēdiņas lieku kopā, vaidziņu kutinu un tē tē. :)

Par to cukuru - nav jau, protams, mirstamā kaite, bet - vai vajag bērnu pieradināt pie saldumiem? Bērnam garšas kārpiņas nav tik samaitātas kā pieaugušajiem, bērniņš katru jaunu garšu izbauda un izgaršo tā, kā mēs, visticamāk, vairs nespēsim nekad, bet mazajiem tas ir kaut kas wow. Cukuri, sāls un citas piedevas to vien dara, kā nomāc īsto garšu. Tas, ka mazais saviebjas no kaut kā jauna, nenozīmē, ka negaršo. Saldumi, protams, ka garšo visiem, bet - tos taču paspēs atēsties. Kāpēc jau no pašiem pirmsākumiem bērnam neielikt pamatus par veselīgu ēdienu? :)

Liliii - nav viņam alergijas, visu mēginajam pamazītēm
un karjesss - nez, mamma man un brālim smērēja medu - man zobi normāli, brālim savos 26 nav pat nevienas plombes, radu mazajiem ar viss oki ar zobiem...tāpēc tam īsti neticu

Meitenes, help. Nu kā lai es iemācu mazo čučēt savā gultā. Aizmieg tikai pie manis un pēc tam izplešās pa visu gultu kā tāda jūras zvaigzne. Lieku uz nakti viņas gultiņā. Pamostās un kūko apkārt, spēlējās ar redelēm. Standarta gulta, bet man šķiet, ka viņai par šauru. Lai vīrs varētu puslīdz izgulēties, pielieku pie krūts, aizmieg un "atvienojas" un tad sāk plesties. Mēğinājumi bezgalīgi. Guļam atsevišķi no vīra, bet vienā istabā. Ir kādi risinājumi? Liekas istabas nav.

kakje - dari kā vēlies, bet padomā arī par to 9 mēnešos gribi, lai ēd kā jūs, parasti to arī iesaka tikai no gada, bet tu jau gribi 3 mēnešus ātrāk, tas man liekas par daudz ātri, bet nu nedomāju, ka mainīšu tavas domas. Ja jau medus liekas ok, tad jau droši pēc sava prāta. ;)

Čerijs - manam tas pārgāja pats no sevis, kaut kad mēģināju likt viņu mazajā gultā un tad sāka gulēt tur kādos 3 mēnešos, nezinu nemaz kā panākt bēbim, ka guļ, man ērtāk bija pakļauties kā cīnities, lai vismaz pati varu gulēt. Zinu, ka citiem arī bērns vienkārši pats sāk gulēt gultiņā un viss, pat neko nedarot, tāds posms.

nu protams skatīsos pēc bērna, kāds viņs būs tajos 9 mēnešos, bet nu manas domas gan neks nemainīs, jo man tepat blakām ir ļoti labi piemēri, var visu tikai ar mēru un ar galvu un viss būs oki :)

Čerij es arī varu teikt, ka nekā speciāli neradināju, vienkārši vienā brīdī ieliku gultiņā un viņš gulēja. Viņam bija bišku pāri 3 mēnešiem. Retos gadījumos ir naktis, kad ņemu blakām, bet tas tik tad, kad mazajam kāds kreņķītis. Gultiņa ir piestumta maksimali tuvu mūsu gultai, kad jau mazliet paaugsies, likšu tālāk no sevis, bet pagaidām lai jūt, ka mamma te pat blakām vien ir. Pagaidām bieži pret kreņķi nostrādā tas, ka caur redelēm viņam iedodu savu roku paturēt, tad viņš kļūst mierīgāks un iemieg.

Es nesaprotu kā tas domāts-neguļ gultā. Tu gribi lai aizmieg gultā pati? Manējais kā kuro reizi. Dažreiz man slinkums midzināt un viņs aizmieg mūsu gultā un tad pārlieku viņa gultā. To es saucu ari par gulesanu savā gultā. Dažreiz galīgi piekusušu ielieku gultiņā,viņs pats noliek galviņu uz spilvena un tā mīcīdamies aizmieg. Vispār varbūt bērns negrib gulēt. Kāpēc vins jamidzina?

Bet ir taču pat putras bēbjiem ar medu, kā tad būt ar tām?

Paldies meitenes par ietekumiem ....

The_one - es to saprotu tā kā man bija- mazais aizmiga manā gultā, kad liku mazajā uzreiz augšā, ņemu ārā un midzinu atkal, aizmieg, lieku viņu mazajā gultā, atkal augšā. Un tā parasti pēc 3-4 reizes atstāju blakus sev, kur mazais gulēja. Pēc laika pietika ielikt vienu reizi, kad jau gulēja. Pats savā gultā nekad nav aizmidzis.

Man atkal bērns praktiski nekad neaizmieg ne uz rokām ne manā gultā .... Citreiz gribu ieaijāt a šī nedodas :(

par tām gultiņām, nez man šķiet tas atkarīgs no bērniņa, man bērns vienmēr pats aizmieg gultiņā, dazreiz ielieku gultiņa gulet pat tad kad raud - sega virsū un čuč, draudzenei nepakam neguļ gultiņā, kautgan dara visu tapat kā es, cita draudzene vnk brutāli liek gultiņā, slēdz gaismu ārā, bērns raud un pēc maximums 5 min jau pilnīgi dziļa miega guļ... parsvarā saka ka vnk janogaida lai tas periods beidzas un mazais pats gribēs gulet tikai gultiņā

Līdz brīdim, kad sāku mazo likt gultiņā gulēt, viņš aizmiga tikai un vienīgi man uz rokām vai pie pudeles, tagad, pabaroju, nomainu pamperi, uzvelku pidžammu un lieku gultiņā, knupis, mantiņa, sedziņa, muzikālais karuselis un viņš pats sevi iemidzina.

Mans calitis aizmieg un gul tikai sava gultina,agrak midzinaju supojot gultinu,bet pedejo menesi ielieku gultina,iedodu knupi un miega lupatu un eju prom. Ja raud eju samiloju un atkal eju prom.

Ko bērni dara ar tām miega lupatām?

Kā kurš, cits spiež pie vaidziņa, citam vienkārši patīk ņurcīt, manējam patīk, ja kaut kas pie deguntiņ mīksts pieskarās, tad viņš, grozot galviņi, rīvē deguntiņu pret sedziņu, tādā veidā iemieg! ;)

Es savējam uztamborēju miega lupatiņu ar lācīti, viņam ļoti patīk ievērt pirkstiņus caurumiņos un likt pie vaidziņa.

manam nav miega lupatiņas, bet es liekot gultiņā dodu rociņās segas galu, viņs to liek pie deguntiņa pie vaidziņiem un aizmieg