Maija Kā saprast to -
Es pat nezinu, ka lai pasaku darba devejam. Vins mani noraks
Grūtniecības laikā - īpaši pirmajā trimestrī ir diezgan riskanti strādāt smagu un fizisku darbu, kā arī daudz nervozēt.
Un atlikušajā grūtniecībā arī tas nav veselīgi, jo tas var draudēt ar spontāno abortu VAI priekšlaicīgām dzemdībām. Tev ir svarīga tava bērniņa drošība vai nē?
Es pateicu darba devējam, ka gaidu bērniņu, līdz ar to, man ir tā drošības sajūta, ka, ja nu gadījumā darba devējam aizbrauc jumtiņš, viņš nevar mani tā vienkārši atlaist. Un otrkārt, es apzinos, ka likums nostājas manā pusē.
Cik man ir zināms, ginekologs var izsniegt tev kaut kādu lapu, par darba atvieglojumu. Negribu samelot. Bet kaut kas uz to pusi vien bija.
Manā gadījumā ir tā, ka man tieši otrādi, uz darbu galīgi negribās, jo tur atmosfēra ir briesmīga. It kā kolēģi ir forši un pretimnākoši, bet priekšniecība ir briesmīga. Pārlieku prasīga un izdabāt viņiem nav iespējams, direktore tevi var nozākāt un nosaukāt no galvas līdz kājām bez sirdsapziņas pārmetumiem, un tā tālāk. Rezultātā ļoti sanāk stresot un nervozēt.
Tieši arī mazliet apslimu ar iesnām, un momentā devos pie ģim. ārsta un prasīju slim. lapu. Tagad sēžu mājās. Rīt noslēdzas mana 10 dienu lapa. Bet prasīšu pagarināt, jo no lielās regulārās nervozēšanas man ir paaugstināts dzemdes tonuss, kas neesot visai labi. Ginekoloģe teica, ka nekādu slim. lapu nevarot izsniegt kolīdz es neesmu pabijusi slimnīcā, par tik par cik es līdz tam nevēlos nonākt, iešu diedelēt ģim. ārstam lapas pagarinājumu vismaz uz mēnesi.
Man šajā gadījumā pirmajā vietā nostājas bērniņa un mana veselība un drošība, tikai pēc tam darbs. :)