Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Teikšu atklāti - smieklīgi vai pretīgi, bet es biju laimīga, ka man dzemdībās nāca ārā, jā, kakas... Tiešām! Un tas laikam ir viens no iemesliem, kāpēc, paldies Dievam, ar tiem nesaskāros.
Draudzene saskārās - sāpēja. Lika bāzt svecītes, bet viņa lamādamās uz dakteri - kā lai iebāž, ja nevar? Tad smērēja smēri. Esot pretīgi un sāpīgi.

Man ir SOS jautājums.
Jau vairākas naktis ceļos katru stundu vismaz 1x, lai iebāztu bēbim knupi. Kāpēc viņš tā dara? Kā to izmainīt? Tas normāli?

Diezgan kaitinoši un besīgi, un nāk dusmas! :(

K, es arī skatos to raidījumu. Vismaz tāds +/- reāls skats uz to visu. Laikam, ja es ieraudzītu savu bēbīti zilu un gļotainu, kādi nereti tur dzimst, es paspētu krist panikā, ka kaut kas nav labi, bet tagad ir skaidrs - tas ir pavisam normāli. Raidījums patiesībā ir traki pozitīvs - visi tie dzīvesstāsti un mazuļu dzimšana likusi nedaudz mainīt manu attieksmi pret dzemdībām - man vairs nav tik bail no sāpēm, bet tiešām vairāk pārdzīvoju, kā bērniņam būs, jo viņam tas noteikti ir krietni lielāks stress un pārdzīvojums nekā mums. Kad biju uz tonīšu klausīšanos un redzēju, ka kontrakcijām augot, arī mazuļa sirsniņa sitās ātrāk, man reāli žēl palika un parāva uz pinkšķi.

Robite, man tas pats, ap četriem manam bosam uznāk šitas niķis, rokas pa gaisu, knupis ārā.. ceru ka pāries.. Tev arī mazajam tuvojas četri mēneši ja? Man šķiet mums tie datumi lidzigi bija..

Man liekas, ka nedaudz savu dzemdibu gaitu var paregot pajautajot mammai, ka vinai Gaja, man like as tax variety but genus, manai mammai bija 2 die as garas Dzemdibas OK, man vienu diennakti, mes at masu arri bijamppari 4 kilogramiem ka mana Maza. Man bija hemoroidi, ko Tu velies par tie. Zinat. Kursos teica, lai liekot zarivetu gurki uz gas vistas , palidzot, arsts izrakstija smeri. As nedariju he vienu he otru

Par Baby bjorn, ta ka izrakstoties svars bija 3 kg, tad taja kreslina vina noteikti bija par mazu, tachu es domaju, ka tik mazinam nav ari jegas no ta kresla.
Es saku kresla likt ap menesi un pati shupinaju kreslinu, tagad kresls ir loti noderigs, pat reizem uz rokam negrib, bet vajag kreslu.

Zizele, nepiekritiishu, jo manai mammai abas gruutnieciibas uz dzemdiibas bija kaa diena pret nakti. Es sveru 4.4, mana meita 3.3 piedzima. Bralis, jaunakais, bija ap 3.5.

Baby Bjorn iegadajos, kad delam bija 2,5 menesi, domaju, ka mierigi var no menesa likt, bet agrak nedomaju, ka pat baigi vajadziba.

Par EA, man tiesi tadas pashas sajutas ka engelenam, cepuri nost tam, kuras dzemde pashas, bet es ar visam cetram par EA. Un pareizi Ms.K saka, ka EA nevar pielikt par agru, man ari bija pie 2cm. Un par tam devam nesaprotu. Jums ievada katetru mugura un no maisina pa vadiniem tek atsapinatajs. Un ja maisins beidzas to nomaina uz citu. Vel man bija tada podzona ar kuru vareja palielinat devu, bet ne biezak ka reizi 10 minutes.

Gita un parejas grutnieces, nav ko uztraukties, jo ta ka bus jums nav vel bijis nevienai. Pec personigas pieredzes iesaku padomat par krutsbarosanu, jo biezi vien (ka man) tas nav nemaz tik vienkarsi. Padomajiet kas bus ar jums slimnica un pieskatis mazo, ja jums vajadzes pec dzemdibam atgut spekus un pagulet (es par to neaizdomajos un beigas neguleju 40h, 20 pirms un 20 pec dzemdibam). Jo pirmas dienas ir gan magiskas, gan grutas. Jaa un neaizmirstat est, spekus vajadzes, jo pat ja mazais gules - jus negulesiet, jo verosiet vinu!

Tad jau man jājūtas kā varonei, jo es dabūju mocīties bez EA. Īsais dzemdību stāsts - stimuleja dzemdības 2 dienas ar tableti, trešdien no rīta pirms 9iem sākās kontrakcijas ik pa 5 min., kuras tikai kļuva stiprākas un stiprākas, bet atvēruma nebija. 6 vakarā man sadūra šprices un iedeva kaut kādas narkotikas, kas vienkārši apdullināja, bet kontrakcijas tik turpinājās ik pa 3 min. 8:30 beidzot tiku pie ūdeņu pārduršanas, jo bija parādījušies nieka 2cm. Tad fiksi uz zāli, ātrais zvans pa miglu vīram, lai skrien šurp. Tālākās 3 stundas bija tītas miglā un nenormālās sāpēs ik pa pusminūtei. Atjēdzos tikai normāli pie gandrīz pilna atvēruma un tad tikai sapratu vecmātes norādījumus. Biki paspiedu, nolažoju pie pēdējā spiediena, tiku pie iegriezuma un pēc sekundes mans mazais zilais glumais bērnelis spirinājās uz punča. Ja nebūtu to narkotiku un par daudz smieklu gāzes, tad varbūt es arī būtu dzirdējusi vecmāti un atcerējusies par elpošanu. Manā gadījumā bija tikai kliegšana. Vīrs turējās godam līdz pašām beigām, lai gan es dzinu viņu prom, pirmais auklēja meitu un ir dikti laimīgs! The end... :D

Nu es guļu tiklīdz mazā aizver acis. Abas guļam lielajā gultā tā, lai es jūtu katru viņas kustību. Grūti nav, esmu izgulējusies un laimīga. Tikai būtu laime pilnīgāka, ja vien mazajai puncis no mana piena nesāpētu. Vakar vakarā mani viņa atgrūda un dabūjām piebarot ar maisījumu. Toties bēbis svētlaimē. :D
Ā, piekrītu par šuvēm - pretīga, pretīga lieta!
Vēl par dzemdībām - Liepāja dzemdēt ir forši! Tiku jaunajās telpās, vecmātes visas ir super un dakteriem vispār cepuri nost!!! Kad tikšu laukā, tad aiznesīšu pateicības grozu vecmātei un dakterei par to manu neadekvāto uzvedību :D

Kāpēc jūs mokaties bez EA? Īpaši stimulētās dzemdībās?

Nav taču noslēpums, ka stimulētas sāpes ir krietni trakākas, pirmkārt, otrkārt, ar EA ievada arī atropīnu, kas ļauj dzemdes kaklam burtiski pāris stundu laikā atvērties un kļūt plānam kā papīrs, kas ir svarīgi tieši tām, kas guļ stundām, bet nekas nenotiek.

Kāpēc jūs mokaties bez EA?

Es pieļauju, ka daļai tas varētu būt arī finansu jautājums. Redz dzemdību namā epidurālā maksā 285 EUR. Kas ir diezgan liela summa.

Gita, bet nedzemdē tak katru dienu! :D

Ha, a manā slimnīcā, cik saprotu, nemaz EA nepiedāvā kā pakalpojumu kā tādu. Pamatojums- lauku slimnīca, maz sievietes to var atļauties, nav izdevīgi algot anesteziologu.
Ja godīgi, tad es ēnā maz arī nebiju ieciklējusies uz EA, bet vismaz būtu bijusi apziņa - ja nu kas!
Nu ka nē, nē - es palieku pie savām pozitīvajām dienām un gatavoju sevi un bebi mūsu sarikšanās brīdim ar mierīgu un harmonisku prātu!
Nu ko dos, ka es jau tagad sākšu stresot un baidīties?! Tas nenāks ne par labu ne man, ne bebim!

becky, es tikai minu! Man ir čotka noteikts gan sev, gan vīram, ja jutīšu, ka sāpes ir tiešām mežonīgas tad man vajag EA. Negribu mocīties. (Man ir tāds vidēji augsts sāpju līmenis).

Un atkal jau sorii par planšetes autikorektu, gan jūs domu sapratāt;)

Lollipop-kādas ir ģimenes palātas-duša/pods/izlietne? Ēst pienesa vai pašai jāiet pakaļ? Cik bieži medicīnas personāls apciemoja tevi palātā?

Lillipop, man mazā arī atgrūda, atgrūda daudz... bet es uzticejos tam, ka vinas puncis zin, ko dara..uzticejos savam pienm un spitigi turos pie barosanas ar to!!!
ja pasai ir velme barot ar kruti, iesaku cinities :)

bet nedzemdē tak katru dienu!

Un tomēr - ņemot vērā to, cik daudz naudas bēbim sākumā nepieciešams izdot, nedomāju, ka daudzām tas vispār ir variants.

Es līdz EA cietos, kamēr varēju un tad, kad vairs nevarēju, izrādās, ka es tik un tā nevaru EA dabūt savas skoliozes dēļ - man nebija līdzi rentgena un anisteziologs bija atteicies bez tā man mugurā kaut ko durt. Nu, neko, sēdēju un lamājos uz sevi par neizdarību - vecmāte, pie kuras biju uzskaitē brīdināja, ka to var vajadzēt. :D

Es iepriekš biju drosmīga un pateicu, ka EA negribu un nevajadzēs. Un ne jau naudas dēļ. Tad, kad sāpēja nenormāli, tad bļāvu par EA un man pateica, ka nav pieejams. Īstenībā iemesls pavisam vienkāršs, es biju jau tā sazāļota un ar augstu asinsspiedienu, ka EA neesot bijusi droša izvēle. Bet, ja godīgi, tad viss sliktais ātri aizmirstas un mazais brīnums man blakus atsver visas mokas.
Jaunais spārns slimnīcā ir ļoti smuks un moderns. Ģimenes palāta ir maziņa, bet labi iekārtota ar ērtu divguļamu gultu, skapi, šūpulīti, pārtinamo galdiņu un skapīti. Pie gultas ir izlietne. Tāpat tualetē ir zemās grīdas duša ar masāžas uzgali, izlietne ar spoguli un pods. Tualetes papīra gan joprojām nav :D Jūtos kā nelielā viesnīcā. Personāls atsaucīgs, maisās istabā pat pārāk bieži, ātri skrien arī uz trauksmes pogu. Vienīgais mīnuss priekš manis ir ēšana koptelpā, grūti atstāt mazo un skriet paēst.