Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Gita nesatraucies visu šito lasot - man apkārt tādi trakie piemēri kā šeit vispār nav, visām viegli un ātri bērni dzimst. Man ir šauri gurni un man vispār nelikās, ka sāp - likās, ka kā pie mēnešreizēm velk vēderu un viss, tā pa mājām dzīvojoties un ļaujot vīrietim vēl izgulēties ierados RDZN ar 8 cm jau un tad jau stundas jautājums un puika bija klāt. Tagad, kad otrās dzemdības tepat aiz stūra vispār vairs nebiedē process, jo šoreiz vismaz ir zināms kas un kā notiek un kādām jābūt sajūtām. Un domu par EA pat neapsveru.

bet, jā es arī pasūtīju mazu bēbi un zināju , ka nedzemdēšu padsmit stundas, es to nevarētu , domāju, mani vienkārši izolētu, es kļūtu nevaldāma psihopāte . :D :D

Es atkal vienmēr gatavojos visam tam trakākajam, lai būtu visam, tāpēc biju gan elpošanu mācīties, gan dzemdību pozas, beigās viss tik ātri, ka neko nevajadzēj un nekas nenoderēja. Pirms tam jau gatavojos uz vairāku dienu dzemdībām, jo pirmie bērni ātri nedzimst, šeit palasot tieši otrādi, pirmie dzimst samērā viegli un ātri.

Es arī mācos elpošanu un pozas kādās dzemdēt. Vecmāte kursos arī teica, ka ja mācēsi elpot kā vajag, tad tas dzemdību laiks palidos kā nemetas. Tā nu es cītīgi mācos elpot, labi ka mums grūtnieču vingrošanās arī tā fizioterapeite gudra šajās lietās, arī daudz labus padomus dod. Tāpat jau iekšā tāds mazs stresiņš par to kā būs. Pie zobārsta ejot, taču arī kājas tā viegli trīs, lai gan zini, ka nekas diži briesmīgs jau tur nesagaida.
Bet vispār šonakt jau trešo nakti pēc kārtas sapņoju, ka sākas dzemdības. Tās sāpes bija tāds nieks vien, skaņojos, ka tā būs arī īstenībā, lai gan parasti jau saka, ka tie sapņi, kurus atcerās, nepiepildās. :D

es tieši otrādak - noskanoju sevi uz pasu pasu sliktāko, pat ar vīru aprunāju to lietu - ja nu kautkas ar mani notiek dzemdībās, kādus lēmumums pieņemt utt... biju gatava visasm pašam šausmīgakajam - laikam arī tāpēc man dzemdības likās tāds šķaudiens vien :D piedzimstot bērnam vel vecmatei uz jautaju - un tas ir visss?!?!?! biju šokā

un tāpat arī gatavošos nākamajam dzemdībām...

Ar platiem gurniem vieglak izspiest? Haha kaaaaatad :D

Marī, nu tu gan nebaidi grūtnieces ,es atceros kā tev gāja .

Es paļaujos uz to, ka mana vecmāmiņa savulaik izspieda 8 gab. bērnus. Un man ir viņas auguma formas/aprises. :D Negribu gatavot sevi sliktākajam.

Marii stāstu es arī atceros. Situācijas protams ir dažādas. Nekad nebūs viennozīmīgi divas vienādas dzemdības.

Gita, domas materializējas ,tici man ! Nedomā par slikto, bez izdomā lielos vilcienos kā gribi un tā būs ...

Kurš te rakstīja vienreiz... Pie zobārsta ejot kājas trīc, bet pastāv iespēja pagriezties un iet mājās... Pie dzemdībām ne!!! :D

Bet vispār katrai sievietei man liekas dzemdības ir savādākas un ne gurni, ne izmērs nav noteicošais... Ta kā meitenes, kam vēl viss priekšā nesatraucieties, viss būs labi, tas paies un aizmirsīsies! :)

Šodien baroju 1x savu bērniņu ar īstāku ēdienu - pirmo nopirku burciņu izmēģināšanai. Smieklīgi un mīlīgi, un forši! :)

Es ar priecājos par saviem platajiem mammas gurniem(4 bērni), kas pateica - hā, tad, kad sēdīsies uz iegurņa virsū, tad redzēsi.
Bet visvairāk traucējot tas, ka nevari atbrīvoties un nedomāt kā tas izskatās no malas/ko par tevi padomās?

Phū, izmazgāju un izkāru drusciņu ar drēbītēm pekai. Traks var palikt ar tām mini zeķēm. :D Kamēr sašķiro, kamēr izkar. Gludinās vīrs, man pietiks ar izkāršanu.

Es gan joprojām atceros BRIESMĪGĀS kontrakciju sāpes un sāpes, kad mani šuva..+ atlabšanas periods, kad paiet nevarēju..brrrrrr.
Un 2 mēneši jau pagājuši.

Tikko atcerējos, ka bija arī drugadelierin, nav vairāk?
Gita, kāpēc tu tāda dikti nervoza? Domā par sevi ar, bet domā arī par bērniņu! Galvenais, lai viņam viss ok - pati sadzīsi un visu ar laiku aizmirsīsi :)
Un nevajag dramatizēt ar - somas, lai stāv mājās. Ja brauc tālu, tad paķer, bet nevajag dramatizēt! Turies!

Visas tikai par sevi... Man galvenais bija, lai bērniņam viss ok, jo cik sliktu stāstu nav dzirdēti...

Robīte, nē, es nemaz neesmu patiesībā nervoza. Man vnk ir daudz jautājumu un neskaidru lietu. Par bēbi esmu pārliecināta, ka tagad viņai puncī ir labāk, nekā būs dzīvojot skarbajā realitātē. Viņa priecīgi bada man ribas un čamda ar rociņām urīnpūsli. A par sāpēm runājot, man šai dzīvē ir tik daudz sāpējis (galva, traumas u.tt.), ka tā ir jau ir tāda paranoja, baidos no vēl sāpēm...

Un vēl viens ļoti tāds intīms jautājums. Kāda grūtniecības laikā saskārās ar hemoroīdiem? Man ir pamats aizdomām, ka man aktualizējas šī problēma.. Pirmdien vizīte pie daktera, bet nekomfortabli ir jau šobrīd.

Mani gan dzemdību stāsti nebiedē. Man labāk patīk zināt kas un kā, un uz ko gatavoties, tāpēc lasu dzemdību stāstus un skatos dzemdību video - esmu sagatavojusies. Mani vairāk biedētu tas, ja neko nezinātu par to kā notiek dzemdību process.

Angļiem ir raidījums par dzemdībām - One Born Every Minute.