Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Mani agrak likas aizkustinosi visi tie video ar bebju dzimsanu,bet kops izradijas,ka bebji ir spejigi nenormali kliegt :) un sabojat manu nervu sistemu,es tos video neskatos.

weee, es saprotu, ko tu saki par citiem bērniem. Man arī tie ir vienkārši citi cilvēki. Jā, forši, ka cilvēkiem dzimst bērni, protams, neko sliktu nevēlu, bet nekādas īpašas emocijas tie arī mani neizraisa. Bet es jau tāda biju pirms grūtniecības, tagad nekas nav mainījies.
Ja manā raksturā kaut kas ir mainījies, tad tas, ka es tagad esmu vēl pašpārliecinātāka - es zinu, ka varu paveikt tiešā'm visu, ja man tas ir nepieciešams, neesmu vairs tik bailīga/kautrīga.

Es vispār nevaru skatīties tādus video, bet nē, ņēmu un noskatījos, jo tās bija dvīņu dzemdības. Manas slūžas atvērās :D

Ebe, mēs ar tevi uz viena viļņa.... Man arī šķiet, ja es varēju piedzemdēt tad viss pārējais ir pupu mizas :D

Mani sveši bērni arī neinteresē, nav vēlmes ne auklēt, ne bužināt, bet savs - tas ir citādāk. Es pat nezinu, kas tieši man liek bimbāt pie tiem dzemdību video - ne man tas liekas skaisti, ne aizkustinośi. Varbūt bailes, ka pašai tam jāiet cauri?

weee, tieši tā - ja es to varēju, tad es varu jebko :D Un daudzas lietas vairs neliekas tik nozīmīgas kā kādreiz, esmu arī atsijājusi kaut kādus cilvēkus no savas dzīves, tagad palikuši tikai tie, ar kuriem es gribu kontaktēties :D

Wee, labi gāja, kā man teica mana vecmāte: "Tev tik plats iegurnis, ka bērns izšausies kā šampanieša korķis, " tieši tā arī bija, triecās ārā tā, ka apšļakstīja visus piecus (vecmāte, bērnu māsiņa, gienekologs, neonatologs, anesteziologs), kas kā līdzjutēji tribīnē bļāva "spied, spied, spied" un vēl visas sienas nošļakstīja ar ūdeņiem un asinīm! :D Visi desmitnieki pēc Apgares skalas.

Bet tā tīrās pupu mizas, es vēl paņēmu EA un reāli sāpēja labi ja kādas 30 min, bet nu tā, tīri ok bez prātā jukšanas, jo vecmāte teica, ka uz spiešanu nekādas EA man nebūs, kaut gan anesteziologs teica, ka lai tik laiž, nav ko mocīt, iekšā vairs neiespiedīs! :D Reāls borings bija palātā, kompi nepaņēmu un pa tv tik 3 kanāli, varētu laistu mājās uzreiz, bet nu vismaz iemācījos ar stingru roku mainīt pamperus! :D

becky man ar 10 apgares skalā, vel mājās ar vīru rēcam ka nepietiek ka skolā visur 10 pelniju tak es vel slimnīcā 10 dabūju :D

Kas tā par Apgares skalu?

Lollipop - nu cik zinu tur novērtē dzemdības, bērna stavokli laikam arī

Ā, man uzreiz radās asociācija ar Rihtera skalu :D Ķip cik stipri sāp, tik stipra zemestrīce :D

aa nē - tur novērtē bērnu uzreiz pēc dzimšanas, adas krāsa, vai uzreiz iekliedzas, vai skaļi kliedz vai kustās utt

Lollipop, novērtē jaundzimušā dzīvības radītājus 1., 5., un 10min pēc dzimšanas. Bet tas tāds references rādītājs, kas neko negaranre vai uzreiz nenoraksta.

oho! laikam tiesam sen neesmu bijusi cosmo. becky, apsveicu ar mazula piedzimsanu!

Man pēc mazā piedzimšanas ļoti patīk paši paši maziņie, tik neaizsargāti liekās, kā viņi mutīti kustina, actiņas mirkšķina, un vispār viss par un ap mazajiem liek man justies saviļņotai, pirms pašai piedzima bērns, man tā galīgi nebija. Tagad gan pret mazajiem ir vairāk pozitīvas emocijas, bet pret pavisam mazajiem un nevarīgajiem. :)
Man mazais tā pie manis pielipis, ka reizem nevaru izturēt, virtuvē mazgāju traukus vai taisu ēst, viņš man ķeras pie kājam, velk nost bikses, rāpjas augšā. Paņemu opā nu tad viss ok, skatās ko daru utt, bet nav viegli turēt mazo rokās un kko darīt, sakiet jums mazie arī tā uzvedās?Labi, ir jau arī brīži, kad virtuvē spēlējas, bet ātri apnīk, tad mēģinu dot visādas koka karotes lai spēlējas, bet nu apnīk viņam, ā un vēl jautajums, vai klausot viņa prasības pēc opā es viņu neizlutināsu?
Maisījumu dodu Aptamil 2, patīk ka ir lielie iepakojumi, pērku kas ir 1.2 kg, tie ir ekonomiskāki un ilgi pietiek. :)

Man arī ļoti patīk tie tikko dzimušie kā viņi kustina rociņas, actiņas. Tas ir kas netverams. Augstākā balva ko cilvēkam var dot.Tāds mazs , svēts kunkulītis..

Lielākā daļa Mušas komentāru tik negatīvi- mazais bļauj, nerāpo, galvā sāp,mazais to un šito ne tā. Bet nu varbūt es saasināti uztveru,kad par saviem bērniem saka ko sliktu vai bērnus nenovērtē un pašas tēlo cietējas,kurām tāda nasta uzkrauta.

Dzīves realitāte ,kā te daudzas saka ne vienmēr ir tā kā mēs iedomājamies ... Es gan Mušas komentāros neko negatīvu nesaskatu.

Vispār jau no Mušas tiešām negatīvisms, bet nu viņu var saprast, traki gāja ar mazo, bet nu no sākuma jau bija jāgatavojas uz visu nevis tikai to, ka mazais smuki smaidīs un guginās.

Vienkārši der padomāt par to, ka arī zīdainim māte jau ieliek pašapziņu un ja mamma neko labu savā bērnā neredz, tad mazajam grūti ies. Tas žēl.

Mušas bērnam pašapziņa jau tagad ir iedragāta, nez, ko Mušas draugs domā par sava bērna mātes neadekvāto uzvedību?