Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

weee - līdz kāpšanai uz galda, jā, gribu, lai viņš ir klāt. Pēc tam, kad izspiešanas process sāksies, viņš var iet ārā panervozēt uz oranžā dīvāniņa. :D Bet vīrs man pats tāds apņēmīgs, viņam nav bail un grūtos brīžos viņš ar savu mieru ir mans lielākais atbalsts.

Nu katrai jau savādāk , es esmu laikam, pārāk liela princese un princeses neraud ir kārtīgas un kakā zefīrus :D

Vai kaadai ir bijis saads huppas duunu kombinezons? Kaadas atsauksmes?
http://bubis.lv/lv/?s=1344071097&fu=g&bi=9896

Meičas es pārdodu bērnu ratiņus ABC Design Tec 4 3in1, ja ir interese - pm. :)

Eibī, ja nemaldos (un par 90% šķiet, ka nekļūdos) Huppa Emily NAV ar dūnu pildījumu, bet ar sintētiku sapildīts. Pati tādu skatījos veikalā un iekšā uz birkas bija rakstīts, ka pildījums ir sintepons vai kas tāds, bet nekādā gadījumā dūnas/spalvas. Internetveikali visādas muļķības mēdz sarakstīt un pēcāk nākas ar viņiem karot par savu taisnību un mantas mainīt. Nevaru, protams, galvot, ka pašlaik nemaldinu Tevi, bet labāk papēti kombinezoniņu veikalā uz vietas (ja ir tāda iespēja) vai pameklē internetā informāciju pirms pirkšanas.

Vēl varu ieteikt apdomāt, kā mazo sprādzēsi sēdeklītī - vai šim ir siksnām paredzētas atveres?

Eibi, tad tam jabut perfektaa izmeeraa bernam. Man tam maisam bija atvere siksnai bet ta ka siksnai jabut tiesi starp kajam, tad mazais iegrima ieksa un galva pazuda tajaa kombinezonmaisaa
Beigas vedu klepi majas.

Meitenes, varbūt atkārtošos, varbūt nē.

Ko domājat par bēbīšu skoliņām?

Man liekas, ka bēbīšu skoliņas ir super, pati neesmu bijusi, bet atsauksmes ir labas - bērni pavada laiku ar citiem bērniem, iespēja sadraudzēties ar mammām, kaut ko jaunu iemācīties, pabūt ārpus mājas kādu stundiņu. :)

Jautāju, jo šonedēļ ar meitu mums būs iespēja "notestēt" bēbīškoliņu "Līna".
Kādreiz biju estētikas skolotāja palīgs (vecākiem bērniem - 3, 4 gadi, nodarbības bija interesantas, bērniem ir iespēja sadraudzēties un mammām arī. Bet es jums atklāšu kko - sāku stresot par to, kad jāved meita ārā, piemēram, pie dakteres. Ikdienas pastaigas ir pierasta lieta (2x dienā), bet bērna vešana ārpus manas drošības zonas ikreiz ir pārbaudījums man. Mums ar vīru pagaidām nav auto.
Nepatīk tā doma, ka bērns jāved sabiedriskajā.
Un tur, kur tā ratu zona - tie kas stāvēs, purkstēs. Eh, vnk cenšos izvairīties no liekām negācijām.

Šodien nogāju 3km ar meitu uz pleca. Pamodās garās pastaigas vidū. Nu neko, jaunkundze uz pleca un es stumju ratus. Vajag nopirkt jostu krustiem. Slingotāja no manis nekāda, ir jau mēģināts. :D

mēģinājums likt atkal meitu gulēt savā gultā cieta kārtējo fiasko. Nu nekas, labs nāk ar gaidīšanu. :)

Ķirsi,kā tu dari,kad liec uz nakti savā gultiņā?
Mūsu dūda guļ pie mums lielajā gultā,jo pa nakti mostas uz ēšanu un man tā vieglāk..izkrīt sose un ja vajag,tad nav jāceļas,lai iedotu.

Oga, meita ceļas 2x kopā pa nakti. Vnk čuč starp mani un vīru. Tad,kad pamostās sagaidu čuru uz autiņa, uzlieku pamperi un pie krūts. Paēd un aizmieg.
Esmu jau pārstaipījusies ar to bērnu. Sāp viss iegurnis, cirksnis un ceļi :D būtu zinājusi, ka gaidīšu bērnu, aizietu pakačāties :D

Man arī bija grūti no savas komforta zonas iziet ar mazo. Vispār - apbrīnoju mammas, kurām nekādu problēmu vienām visu aiziet, izdarīt, visur mazo izvadāt utt. Bet - ir tā vērts, drusciņ pārbaudīt savus spēkus, ne vienmēr ir tik briesmīgi. :)

oi,jā,man arī tā pati problēma.

Hm, es gan laikam esmu tā trakā, kas stieps bērnu līdzi visur, kur varēs neatkarīgi no ērtību pieejamības. Ar zīdaini nereti braucu uz Saldu pie mammas, pagājušajā gadā bijām Valmieras pilsētas svētkos (aizlaidām divatā ar autobusu), šogad ciemojāmies Ādažos, Carnikavā, Jelgavā - visur ar sabiedrisko. Tiesību man nav, nereti nevienam nav laikam mani vadāt, bet mājās sēdēt es neesmu ar mieru.

Šodien palaidu meitu B/D. Brīvīiiiiiiiiiiiiiiibāāāāāāā! :D

Žēl, ka šis piedāvājums nebija, kad es gaidīju mazo:http://www.perkamkopa.lv/lv/product/9898/Grutniecu-bikses-ar-augsto-jostu

Varbūt kādai noderēs.

Ance, tika valsts dārziņā? Kādā vecumā?Kurā pašvaldībā?

The One, jā, valsts. Bijušajā Bauskas rajonā, bet te rindas praktiski nav. :) Bija plānots Rīgā, bet Rīgā vēl netika, tā kā tas plāns atliekas uz nenoteiktu laiku. :( Vecums - 2 gadi un 4 mēneši. Būtu pagājušogad jau tikusi, bet es nomuļļājos un nepalaidu, bet laikam labi vien ir - par mazu bija vēl. Tagad meitene jau liela - uz podiņa iet, pati ēd, prot paprasīt visu, ko vajag un ko gribās.

Šodien bija pirmā diena, tāds svinīgais pasākums. Patiesībā, bija ļoti jauki. Palasot, kā citiem klājas, it sevišķi Rīgas dārziņos, man šermulis metas. It sevišķi te lietotāja "Zemenīte" raksta: http://calis.delfi.lv/forums/tema/18262125-tiem-kuru-berni-rudeni-pirmo-reizi-saks-apmeklet-darzinu/17/. Nezinu, vai tas ir reāls stāsts vai desa, vai vienkārši māmiņai saasināta uztvere pret šīm lietām, bet mums dārziņā galīgi nebija tā. Bija svinīgais pasākums bērniem, tad nāca Karlsons un Brālītis, tad vecāki ēda kliņģeri. Viss pa jauko.

Netrūka arī kuriozu (arī manējā izcēlās), es tur tās pāris stundas sēdēju nosmējusies par tiem sīčukiem. Tiem normāli tika ļauts izārdīties pa visām grupiņas telpām, iemēģināt gultas un dažas mantas. Grupiņā, nu, pilnīgi viss, viss esot jauns (tā arī izskatījās), novienojāmies par fonda naudiņām (paši vecāki savā starpā, jo tā ir ērtāk). Novēroju to, ka mēs ar manu kaimiņieni esam jaunākās tur. Viņa bija atnākusi ar māsu un draudzeni pie tam vēl, tās arī tādas netipiskās, stilīgās sievietes, kas bija forši, jo es arī nebiju kostīmā vai svētku kleitā atnākusi kā citas mammas. :D Redzēju jau vienu mammīti, kas man noteikti sakritīs uz nerviem. :D Kaimiņpuikas mammai viena cita jau piedraudēja ar tiesu, ja "tas puika kaut ko nodarīs manam bērnam". Par to normāli sasmējāmies, jo tas kaimiņpuika tiešām bija kā no ķēdes norāvies. No manas meitas gan pats gandrīz norāvās pa nagiem, jo gribēja atņemt viņai mašīnu.Vispār bija tiešām smieklīgi un kolosāli.

Ance, sausmas,kāda Zemenītei pieredze..sāku lasīt pārējo.Labāk nebūtu sākusi! Ak Dievs,es nezināju,ka bērniem tāda trauma un histērijas masveidā notiek..Pati gan sevi atceros,kā raudāju pie loga atstāta b/d,bet likās,ka es viena tāda. nē nē,es negribu par to domāt pagaidām.

The One, es tev pateikšu godīgi - 90% veiksmīgas bērna palaišanas dārziņā pamatā ir mātes attieksme. Pārējie 10 - bērna raksturs, vecums, sagatavotība, nu, un tādi blakusapstākļi kā ievietotajā linkā atrodamajā aprakstā. Šausmu stāstus jau var salasīties par ikvienu tēmu, bet redz, kur tev pozitīvais stāsts - mans. :) Nav jābaidās no dārziņa kā no bubuļa, it sevišķi, ja tā ir nepieciešamība (mātei pašai emocionāla vai ģimenei finansiāla). Es nepieļauju domu, ka manai meitai varētu būt problēmas integrēties dārziņā, tāpat arī nejūtu pārmetumus par to, ka es viņu tur laižu, līdz ar to domāju, ka viss būs kārtībā. Šodien es arī par to pārliecinājos, jo būtībā es jebkurā brīdī būtu varējusi iziet no grupiņas un viņa par mani nebūtu pamanījusi. :D

Es, tāpat kā Ance, maucu visur, tikai vilcienā ar ratiem nav tik viegli tikt ,bet man patīk labāk nekā starppilsētu autobusos .
Tik es neatceros pēdējo reizi kad gāju pastaigāties tikai ar rokassomu :D

Bieži kad braucam mainu kulbā slīpumu, lai viņa var redzēt kas apkārt notiek... Man šķiet, ka tā ir foršāk, vismaz var redzēt uz kurieni braucam. Es tā gaidu , kad viņa sāks sēdēt :)
Un es ar vislielāko nepacietību gaidu sniegotu ziemu , gribu dūdiņai parādīt sniegu ! (l)