Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

:D :D :D
Tajā brīdī es domāju ,ka pēdējā stundiņa klāt , bet reāli no A-Z 5h 35 min , nav tik daudz 1/2 darba dienas ....

Labrīt,meičuki!:)

Gan jau tēma jau ir izrunāta,bet tomēr-kādā vecumā Jūs plānojiet savus mazuļus vest uz bērnudārzu?(ja vien rinda pienāks :D)

Esmu tik agri piecēlusies,bet varētu vēl gulēt-mazais mani lutina,kā vakar ap 22 aizgāja čučēt,tā tik 5 cēlās paēst un tgd arī vēl čuč :)

Caen pirmo bērnu palaidu dārziņā aptuveni gada un 7 mēnešu vecumā (sākumā negribēju tik ātri laist, bet auklīte vienā dienā pateica, ka vairs bērnu pieskatīt nevar un dažu dienu laikā tas bija vienīgais, ko varējām saorganizēt).

Tagad gaidāmo puiku visticamāk laidīšu gadā un 5-6 mēnešos (lai uz brīdi, kad atgriežos darbā, ir jau pieradis) un nemaz neķēpāšos ar auklēm, jo vecākajam ir vislabākā pieredze ar tik agru dārziņa gaitu uzsākšanu un ļoti ceru, ka ar otro ies tikpat viegli :)

uz dārzinu sanaks ka ies tieši kad būs 1.gads uz 6 mēneši, manuprat būs ok, nakamā gada septembrī jau, uh :) bet vispar ja tomēr pardomāšu un uz darbu tomēr neatgriezīšos, tad mazo laidīšu dārziņā 2 gadu vecumā

Labrīt.

Caen
mans ies no nākamā gada septembra, sanāk viens ar pus gads. Ātrāk te nemaz neņem.
Sunscreen
Man bija pāris dienas pirms tam arī sāpes, kas nebija īstās. Nesaprotu vai tās bija tā saucamās hiksa kontrakcijas?? Varbūt arī. Bet tad pusnaktī sākās vieglas, regulāras sāpītes, kas traucēja aiziet gulēt, sagaidiju rītu bija jau stiprākas un braucu uz slimnīcu.

Nu Musha, ka vari saukt savu bernu par parbaudijumu???

Mums bērnu dārzs visticamāk būs 2 gados, par cik rindā esam 256.. :D
Mans mazais bosiks vakar uzstājīgi parādija, ka savā gultiņā negulēs, knosijās, knosijās, kamēr neizturēju un paņēmu blakus. Momentā čuč kā enģelītis.. :D
Kā jums ar gulēšanu savā gultā?

Dille kad man puika piedzima ne reizi neņēmu viņu gulēt blakus - vienmēr liku viņa gultiņā gan pa dienu, gan pa nakti un nav bijusi problēma ar to. Tagad, kad 2,5 gadi - puika mēdz uz rīta pusi pārvākties starp vecākiem no savas istabas, bet tas notiek reti.

Miega lupatiņa, nu tā ir tāda mīksta mantiņa, kurai galā ir klāt lupatiņa mīksta, manam puikam ir zaķis, viņš pirms iemieg zaķim ķibina ausis, vai arī zīž tās ausis vai rokas, kā iedodu to lupatiņu, citreiz viņš ar galvu ņurko viņā iekšā, lai pieglauztos, man patīk, ka viņam patīk, pārdzīvoju ka pazuda, un dusmojos uz tiem, kas paņēma. :( lupatiņās apmēram tādas -

Par bērnu dārzu, mazajam rinda ir oi oi kura tur, bet nu mēs ceram tikt diezgan ātri, jo itkā mums ir tāda iespēja, jo papucītis tādā darbā strāda, ka pastāv iespēja bērnam tikt bez rindas, bet nu 1.5 gads bērnam būs maijā, diezvai uz gada beigām kāds darziņs ņems mazos klāt.

Pirmajā mēnesī meitu arī biežāk ņēmu gultā pie sevis, pēc tam jau retāk. Tagad arī viņa bieži vien aizmieg mūsu gultā uz pusdienlaiku, bet tā praktiski ļoti labi noguļ nakti savā istabā un savā gultā. Naktis parasti pavada mūsu gultā brīvdienās, kad tētim ir luste uz mega mīļošanu un lutināšanu. :D
Meita uz dārziņu sāks iet decembrī/janvārī, tad viņai būs viens gads un pieci mēneši :)

Mums ir šāda miega mantiņa, meita arī parasti ņurca, ķibina, zīž tās austiņas un mantai praktiski vienmēr jābūt līdzās viņai, ne tikai gulēt ejot :D :)

Es mazo neesmu ņemusi sev blakus gultā, izņemot pašā sākumā kad vienu nakti gulēju ar mazo uz rokām gultā, varbūt vēl kādreiz, bet neatceros. ā nē pārs reizes ņēmu, bet bija galīgi garām, vecajā dzīvoklī bija maza gulta, man bija bail viņu nosmacēt, es vienu rītu pamodos un mana sega bija pāri mazajam, es gandrīz sirdtrieku ķēru. Tagad pāris nedēļas atpakaļ es no rītiem tā biju sagurusi, man bija besis ap 6iem, 7 iem dot ēst, paņēmu blakus un nogulējam līdz apm 9iem, bet vairs tā nedaru, jo neguļ, prasa ēst. :)
Ā, mums mazs progress, mazais aizmieg uz nakti vārtoties mūsu gultā, jo vieta kur draugs guļ ir brīva, viņš nevarot ieiet laicīgi aizmigt, ka mazais iet vēlu gulēt, viņs gul viesistabā, mazajam vismaz ir vieta kur vārtīties. :) baigi labi, nav jāucina, jo man te viendien sāku just mugura biku iesāpējās, nu stīva palika, man nekad problēmas ar muguru nebija, un tagad parādas, nu nē, negribas. :)

Čau visām mammām un mazajiem! :)
Sen neesmu neko rakstījusi, tik pa laikam ieskrienu pārlasīt, kas jauns sarakstīts.
Mums tāds nesaprotams brīdis šobrīd- līdz šim (bebim bez 2 dienām 5 mēneši), viņš man bija raudājis, drīzāk ieraudājies tad, kad sagribas ēst, bet ne tā, ka nevar nomierināt. Nu īsāk sakot, mierīgāks par mierīgu. BET, pēdējo nedēļu viņš pēkšņi histērijā sāk raudāt, piemēram, naktī. Tā, ka nevaru viņu nomierināt. Vakardien pēcpusdienā sāka kliegt, un tā ar pārtraukumiem līdz kādiem 22.00, kad beidzot iemiga. 1.00 atkal bija augšā, kliedza. Es nesaprotu,kas tas var būt? Zobiņus taustu, itkā nekas vēl nerādās.
Un nakts gulēšanas arī nevedas, mostas ik pēc 2-3 h, paēd, tad nevar iemigt, rociņas, kājas pa gaisu. 6.00-7.00 mostas pavisam.
Bet pa dienu komunikabls, smaidīgs puika, smejas, veļas utt.

Oj, mums ar ir tā miega lupatiņa un vēl tāds mazs spilventiņš, ko mana mamma viņam uzdāvināja vēl Dz.namā. Iebāž tajā spilventiņā degunu un guļ, bet to miega lupatiņu ņurka, bāž sev uz galvas utt. :D

Aijaijaaa, uznāk bērniem periodiski tāda raudāšana miegā, arī kašķis, ka bērns raud un pats nesaprot, kāpēc. Vēl jau var arī būt, ka zobiņi, uzreiz ne vienmēr var saskatīt. Savējam vairākus zobiņus pamanīju vien tad, kad jau bija izlīduši, nebija ne sapampis, ne baltums spīdēja.
Tas viss ir pārejoši. :) Es parasti ņēmu pie sevis gulēt, tas palīdzēja nomierināties un visi varēja gulēt tālāk. :) Vēl ir arī variants - pamodināt bērnu no tā sliktā sapnīša, tā, lai riktīgi pamostas, bet - kamēr pamodini, citreiz bērns vēl vairāk sabīstas, tad kamēr nomierinās un atkal aizmieg...

Manējam patika tās birkas/šiltes sedziņām un mantiņām čamdīt un gar degunu berzēt. :) Tik ilgi čamdīja un meklēja, kamēr atrada. :)

Mums tas pats. Guļ un pēkšņi spēcīgi sāk raudāt. Tiesa, pēc pāris min ir miers un guļ tālāk. Bet tāpat pārbīstos.

Meitenes, kas taisās pirms 1.5 gadiem laist, lai to mēnesi pirms darba mazais pierod, jūs privātajā laidīsiet, ja?

Tām, kas palika mājās ilgāk ar bērnu, kā jūs morāli to pārcietāt? Darbu zaudēt nebija žēl? Kā ar naudas prasīšanu vīriem? Es nespēju to iedomāties. Jūtos jau tagad nekam nederīga.. man kauns būs paprasīt.

the_one mans puika jau iet privātajā dārziņā un otru taisos tajā pašā laist, neapsveru domu par valsts dārziņu, jo valsts dārziņiem ir tie brīvie mēneši, kuru laikā bērniem piedāvā dežūrgrupas citos dārziņos (ļoti bieži mazākumtautības) un netaisos savu bērnu šādi traumēt ar svešu vidi reizi gadā.

Mes arī sākām domāt, ka neiešu strādāt pēc gada, bet dzīvosim no puiša naudas un no ta, ko es saņemšu 171 eur, bet es pārdomāju, es nezinu kas ta par dzīvi, prasit naudu vīrietim, zinu viņa atbildes, ka to nevajag, to arī nevajag un bla bla bla, tad nu iešu strādāt, es tapat nevar majās nosēdēt, jau vairak kā gadu četrās sienās, un aukli domāju ņemt pāris dienas lai te padzīvojas un pierod abi, bet mēnesi jau nu gan nē. Labi, es par aukli tā runāju, itkā viss jau sarunāts, vel nav norunāts 100%, bet nu ceru, ceru ka nāks pie mums.
Mammas, kurām mazos auklā aukles pie jums dzīvoklī, cik jūs dienā maksajāt auklei? :)

nu es domāju dārziņā laist tad, kad paņems, jo nu tagad rindā ir tik kkāds 900...un taa vairakos dārzinos.

Runājot par darbu mans darbs saglaba vietu līdz 3 gadiem, bet tapat diezvai iešu tieši tur atpakaļ. Budžets mums ar vīŗu kopīgs, nedalam - tavs, mans.