Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Man ir loti aktuala tema pecdzemdibu depresija. Mums ir tikai 3 nedelas. Raudu katru dienu vismaz 6x. Par visu . Mazais raud es ari raudu . Man mazais ir loti raudeligs. Principa neraud tikai kad Gul . Esmu izmisuma. Nogurusi no vina. Es uz vinu skatos ne ar tadu milestibu ar kadu lukojas mate uz bernu. Es visu laiku gribu but viena. Kad virs iziet no majam un mani atstaj vienu ar bernu man es histerija raudu. Es negribu palikt viena ar mazo. Esmu laimiga ka virs panem uz kadam h mazo uz otru istabu. Man vis riebjas. Es biezi pat sadusmojos uz mazo, kas neskiet normali. Mazas tacu neraud Tapec ka vins gribetu nerot mani, bet Tapec ka vinam kautkas nav. Es tiesam jutu ka raujos no strika nost. Es nezinu ko iesakt. Nav man mammas kam mazo iedot paauklet . Esmu tikai es un virs. Virs daudz palidz , bet vinam ari ir jastrada. Es nespeju sevi vairs izprast. Es tikai varu lugt Dievu Lai vins mani ievies so mates milestibu.

Ak Dievs! Meitenes sanematies tak!
Atceros,ka man nebija taads pecdzemdiibu depresijas.Draugam bija gan :D Mani tik nomocija tas ,ka nebija neviens uz ko palauties.Nu protams uz draugu vareeju, bet bebitis tiko dzimis un mazs, vinam arii taa jauna pieredze un emocijas-draugam.Sapratu,ka tiaki es spesu izprast visu daudz labaak.Es jau taa pec dzemdibaam knapi staigaaju,jutos fiziski vaaja,centos aprast ar visu jauno,biju ari agresiva naktis kad bija jacelas un jabaro mazais,BET ta maza radiba vina censas visu so laiku pielagoties jums ,taa pat kaa jus vinai.Jus esat tas pieaugusais cilveeks kas spej paradiit un iemaciit,bet mazais nemaak paradit un iemaciit.Atrodiet to celu,lai paraditu mazajam un tikai tad bus vieglaak.Katra diena kops dzemdibaam ir kaa izdzivosana un maciiba,nakamajai dienai.Un tikai taa katra naakama diena klust vieglaka.Pats grutakais ir kad sievietei pie ta visa ir ari pasai jaatkopjas.Citai vieglaak ,citai grutaak.Es lieliski saprotu par kadam sajutam un izjutam runaa meitenes,bet nedrikst taa.the_one ieteiktu gan atrast kaadu ar ko izrunaaties un ar steigu,jo Tev vajag atelpu,seit gan jau tevi virspuseji sapratis,bet kads arpus daudz,daudz realak!
Un Mozo tas noteikti tev ir laika jautaajums,BET es tev varu teikt vienu,ka mazais juut katru tavu izmisuma bridi,katru tavu neparliecinatibu utt.Es to visu saku pec pieredzes,jo esmu lidzigi saskarusies ar daudz ko.Man pasai bija fiziski gruuti,bet ar sakostiem zobiem un tiru apzinu es tiku gala sakuma posmam.Es domaju,ka mates milestiba ir,bet trukst mazliet speka.Jasanemaas, jo tikai mes mammas spesim iemacit un paradit visu saviem berniem.Pirmie 3.menesi ir man skiet pasi butiskaakie, jo mazais aprod ar visu pasauli,centieties neliegt so sakuma posmu sev un padariet to skaistu!

Ms._K
+++ saņemās meičas, nekas traks ar jums nav noticis , jums vajag vienu atslodzes dienu tikai un viss bus ok :D

es laikam esmu divaina , bet nesaprotu kā var būt depresijas utt :D ar to jau bija jareiķinas ka mazais raudas, un laika nebūs . . . man pašas pirmas ned bija grūtakas , mazais niķojas , raudaja visu laiku, tagad viss ok , smejas, smaida , un sāk jau kā lācis gulēt : D

Diemzel uzmundrinajumi "sanemieties" nelidzes, ja ir reali slikti. Ar mani vareja runat cik grib,ar galvu sapratu,bet sajutas mainit nespeju. Blenzu siena un ar sausmam gaidiju,kad mazais celsies un blaus. Runaju ar daudziem arstiem un cereju,ka ka kaut viens pateiks,ka man nepieciesama palidziba,bet visi tik apgalvoja "Jums jatiek ar to gala". Bet es tik raudaju,raudaju un galva maisijas visadas domas par navi,par maza pamesanu. Ja,tiesi ta,jo es nespeju tikt gala ar jauno lomu. Izklausas drausmigi,bet es tada murga dzivoju pirmos tris menesus. Visas mammas drosi vien sausminas par manu rakstito,bet diemzel ta notiek.
the_one iespejams ir vieglak neka mozo, jo mazais ir lielaks un vairs ta neraud. Vismaz man bija ta,ka nespeju izturet raudasanu. Mozo aprakstitais atsauca atmina to,ka jutos pirms pus gada,man tik zel Jus meitenes.

Es nekad nedomaju ka busu sada situacija. Un man ari Likas ko var muldet par kautkadam depresijam. Bet kad pats esi saja situacija neapej atrast riainajumu. Mazais Gul tikai uz manam krutim. Tas nozime ka visu dienu tiek pavadita gulta jo kad mazo lieku sava gultina vins ir augsa. Zinu pirmie tris menesi tie smagakie. Man vienkarsi tas ir jaizruna. Man cilveki jauta ka mums iet un es nespeju atbildet jo sak birt asaras.
Luk ta

Nu redz,kad ir depresija,tad tādi "saņematies" neko neizsaka,tur ir pašam ar sevi jātiek galā,jāmeklē kāda palīdzība vai jaizrunā sāpe ar kādu.Paldies dievam,man tik traki nebija,es vnk izraudāju un pateicu draugaam visu ko domāju par visiem,kas mani traucē pašā,pašā sākumā,kad es pati vēl neesmu līdz galam sapratusi,ka esmu mamma,tad nu tur nāca ārā visādi ''skaisti'' vārdi+ Mana problēma bija tajā,ka es gribēju visu uzreiz-piedzims bebis,esi skaista,slaida-bet vajag nedaudz laika un ja cilvēks nav tik stiprs,tad nu sanāk kā sanāk.Manā gadījumā tas neatstāja nekādu iespaidu attieksmē pret bēbi-viņš man ir ļoti mīļš,mīlu no visas sirds. :)
Oi,tā jau ir,jāmāk tikt galā ar tām 1000 domām,kas skraida pa galvu,ja nesanāk,sākas stresi,depresijas un tt.

Jābūt iekšēji stipram,ja neesi,tad var sanākt auzas un cilvēks var salūst.Es ļoti ceru,ka jūs tiksiet tam pāri,tur ir vajadzīgs nedaudz laiks!Turaties meitenes.Ja ir vēlme parunāties,labprāt uzklausīšu un palīdzēšu kā varu.

Pie pecdzemdibu depresijas ir jamekle arsta palidziba, nekadi tur "sanemies" utt. Depresija liela mera skaidrojama ar hormonalajam svarstibam, un varbut tikai mazliet ar nespeju adapteties jaunajai lomai. Par grutnieci, kura raud bez iemesla, neviens nebrinas, jo zina, ka tas hormonu ietekme, bet par jauno maminu doma, ka vinai vienkarsi jasanemas?! Ir jamekle palidziba un no ta nav jakaunas.

Sveikas!
Kā jums mazajiem nāca zobiņi? Piemēram manam brālītim ir 7 mēneši un lejā 4 zobi un aukšā neviens! Sāk tas drusku satraukt! :(

Vai,Mozo, izklausās traki.. tik traki man nav bijis, jo mazais nav ne kliedzējs ne uz krūtīm guletajs. Aro tagad pats sevi izklaidē, naktīs guļ.Tiešām viņš man ir īsta dāvana! Bet kapēc man uznāk tās lēkmes?! Ne es pārgurusi, neko.Man nevajaga dienas sev. Šodien no rīta atkal esmu laimīga un ļoti mīlu bērnu. Viņu nevar nemīlēt!
Man liekas Dievs mums dod tādu bērni ar kādu varam tikt galā. Mozo, Muša, jūs esat ļoti stipras!

Magdalēna, Tev liekas ka zobi neizaugs vispar?:D manējam 6.5 men un nav neviena zoba.

manam delam 9 meneši, apakšā divi zobi, kas iznāca 7 menešos un tag augša spīd jau balta maliņa, just nevar, bet drīz, drīz jau būs.

The one - vienkarsi tā jocīgi . Parasti jau nak gan auksa ,gan apakša . A šim visi apakša!

tak citiem nāk savādāk, ne kā no grāmatas. būs arī aukšējie, neuztraucies;)

Mozo
es gan te jauninjaa un esmu palasijusi tikai dazhus pedejos komentaarus, bet man arii bij taa pat - mana meitinja neraudaja tikai tad kad bija rokaas, arii guljot...pa nakti guleja blakus, un taa tas viss vilkas lidz apm pus gada vecumam - biju vienkarshi nomociita, bet tas arii bija kaa teikt lekmjveidigi - taa nebija visu laiku, man ljoti paliidzeja slings - pieseju mazo un rokas bija briivas - i brokastiim i gramatai, kaut vai Tv pultij :)tas tiesham ir gruuti, bet ar laiku jau tas aizmirstas :) man gan draugs bija ljoti atbalstosh - arii vinjsh staigaja kaa kjengurmamma ar mazo pie vedera :)
veel superklusinashana bija bummba - skatiijos tv un stundam vareju sedet uz bummbas (lielas) un leekat - mammai klusums un bernam miers!
+vel visam trakumam mana bija ratos neguletaja no kadiem nepilniem 2viem meneshiem - iekrita vasara un uz veikalu negaju vispar, jo viena roka rati otraa berns, maisinjiem un iepirkuma grozinjam vietu nebija :D un arii tas viss nacas stiept uz 5 stavu - iepirkties gaju kad bija kads liidz varbut 1x nedelja - bet toties naudinjaa taa ietaupijas pa vasaras meneshiem ka pashai prieks :) ( tas bija atvaljinajums kuru pavadiju bez drauga, tapec palidzigu roku bija maz)

Magdalēna jo bērniem vēlāk nākot zobi, jo labāk esot. Piemēram, manam brālēnam zobi iznāca ~1 gadu un ļoti labi, man sāka nākt 3 vai 4 mēnešos un es to vien daru kā izmetu naudu zobārstam. Jāpiebilst, ka brālēnam NAV veselīgs dzīvesveids.
Tā kā nav ko stresot, neviens zobs vēl nav palicis smaganās un ja arī ir palicis, tad tā ir dikti reta parādība ;)

Pirmajās nedēļas arī māmiņas raud no hormoniem, vismaz lielākā daļa, tāpēc arī vairumam tur vēl tālu līdz depresijai.

Pirmais mēnesis jau arī adaptešanās periods, kad viss var likties slikti, bet nu ja tiešam traki, tad nevajag vilkt garumā un meklēt palīdzību jau sākotnēji.

Man tagad tikai brīžiem zūd pacietība par mazā gulēšanu jeb negulēšanu, bet nu es saņemos un viss ok, jo man jauks un labs bērns no kura baigi prom neraujos. Ilgāk par kādām 4-5 stundām arī neesmu bijusi.

Un manam tikai 2 apakšējie zobi, bet tūlīt jau 8 mēneši, taču citiem pat nav neviens zobs, tiem pat tik ap gada vecumu nāk.

Paldies par atbildēm!

Es laikam pa daudz uztraucos par mazo brali. Laikam iemesls ir tas, ka pati zaudēju bērnu nesen!

Meitenes, paldies tām, kas par mani interesējās un paraizējās par manu pazušanu. :) Esmu tepat uz vietas. Man sācies ilgi gaidītais atvaļinājums un attiecīgi galīgi nekārojas tērēt laiku pie datora. Man ir labi un bēbim šķiet, ka arī bēbim labi. Spārdās gan drusku vairāk kā vajadzētu/man gribētos. Bet es pieļauju, ka tas varētu būt dēļ tā, ka hemoglobīns ir par zems (tā uzrādija pēdējās analīzes). Tad nu dzeru dzelzi un ceru, ka bēbis paliks chut mierīgāks.

caen, man neviens nepalidzeja sakuma! pat virs peksni bija kluvis par glevuli. vinam bija bail tikko dzimusam bernam pamperu mainit, bail bija bez manas palidzibas rokas nemt! vins gandriz 2 men. nebija ne reizi!!!! mainijis pamperu! tad kaut ka adaptejas, kluva drosaks, un visu samacijas. paslaik vins ir mans vienigais atbalsts. nav nekadu omisu utt, kas bernu pieskatitu. un ja butu, tad vina sarikotu histeriju, jo ir pieradusi tikai pie mums.