Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Caen, man situācija būs diezgan līdzīga, septembrim sākoties. Ikdienā nav neviena, kurš palīdzētu ar mazo- visu viena. Tā kā man būs aizņemts dienas ritms, kur nevaru iesaistīt meitu, esam atraduši lielisku opciju. Negribēju meitu laist dārziņā vēl, bet vēlējāmies arī nodrošināt bērnu kompāniju. Tā nu atradām "Dienas Mammu", kur meita aizvadīs dažas stundas dienā kopā ar citiem bērniem.

Man sanāks 3x nedēļa to maisījumu pielietot,jo lekcijas 3x nedēļā pa vakariem,tad nu tētis pieskatīs,tieši pēc darba-būs traki grūti noteikti,bet cerams sanāks.

Man sanāk 1x-2x laika posmā no pusnakts līdz 8iem,9iem rītā.

Nē, man diemžēl nav neviena, kas varētu palīdzēt pa dienu. Vakaros un brīvdienās vīrs, bet nu viņš arī cilvēks, jāatpūšās no darba. Neuzbāžos.

Man ir loti paveicies ar vira mati,kura mazo pieskata jau no 2 nedelu vecuma. Vinai esmu vieslielako pateicibu parada un bez vinas es nebutu tikusi gala ar visu.

Man mazo ir pieskatījis tikai draugs, citi pieskatījuši man klāt esot vai stumdot ratus pa āru, kad mazais guļ. Kamēr pats nesēdēja, tikmēr arī pati nebiju īpaši gatava kādam atstāt.

Man draugs ļoti palīdzēja. Arī tagad pazūdu uz pus dienu no mājām, viņš māk tikt galā. Mana mamma arī palīdz, ja vēlos kur aizskriet.

Sēžu un domāju, ka nekādu depresiju es neesmu pieveikusi.tikai apspiedusi un pati sevi veiksmīgi melojusi.

Robīte Man parasti iet chucheet laika posmaa no 20-21.Speciali lieku chucheet.Vannina+masaza+pabaroju un iemieg.Nogulj lidz 23-00.Tad arii es sagaidu to laiku un liekos chucheet reizem atraak.Skaitot no pusnakts celas 2-3x.Nu es rekinu lidz tiem 8no riita.Tad sanak taas divas,triis reizes.Nu visu laiku arii man bija besis, bet es saprotu ,ka neko nepadariisi:D tagad es ieprogrameeju tadu kaa reziimu.Jo no riita piecelaas es pabaroju, tad dodamies lejaa uz virtuvi un es saku sev taisiit brokastis kamer es paedu sim saak naakt miegs :) Tad nogulj man tas 2h es atpushos :D jo nakti visu laiku celos.Bet esmu piefiksejusi,ka tagad tas vairs nav tik nogurdinosi,jo ka piecelas pabaroju un vins momentaali man iemieg.
Sliktaakais ir tas,ka es nemaaku guleet pa dienaam.

the_one, tiesam ir tik traki?Varbut,ka nav depresija, bet gan uznacis besis.

the_one kas tev par depresiju?

Man butiba nav kam atstat mazo, visu laiku virs strada un kad brivs tad ipasi neuzbazos. Tik cik lidz veikalam aiziet. Bet sad tad atbrauc man mamma tad vina pieskata, bet tas ir looti reti. Pa 9 menesiem ta 3x bijis.

man mazais veljoprojam 9 menesos biezi celas nakti un pa dienu mazguletajs, bet nu esmu jau peradusi. Dazreiz uznak dusmas uz visu pasauli...

Meitenes, ko jūs domājat par bēbīšu skoliņām?

Muša, par daudz tas besis un dusmas uz bērnu nāk. Par biežu domāju, ko tik nedarītu, ja viņa nebūtu. L
Par biežu atrodu iemeslu aizlaisties no mājas.

Ķirsis - ja pie mums pilsētā būtu kada laba bēbīsu skoliņa tad noteikti ietu, jo ļoti gribās izrauties no ikdienas rutīnas ka arī uzzināt kautko jaunu!

Man arī ir paveicies ar vīra māti, palīdz kā vien var, kad vajag. Protams, savai mammai arī varu aizvest, ja ir mājās, kad vajag kaut kur aizskriet. Kā arī vīrs, tas vislielākais palīgs neatkarīgi no tā cik noguris, vienmēr čubināsies un ņemsies ap mazo, kamēr man savas lietas.

Meitai gads un mēnesis, noguļ visu nakti jau no ~3,4 mēnešiem, retu reizi ir piecēlusies. Nu arī veiksmīgi guļ savā istabiņā visu nakti :)

the_one, man zel,ka ta juties :( Zinu,ka tas ir un ja juties arvien sliktak,domaju ir jamekle palidziba,vismaz man reali psihiatrs palidzeja.

Muša, man bail no psihiatra. Kāds psihologs nav ieteicams?

the_one - vai esi mēģinājusi veselu diennakti vai pat vairāk pabūt bez mazā? man kad nāca besis, mamma paņēma mazo uz diennakti, man līdzēja, biju ļoti noilgojusies un mīlestības pilna...

Kakje, ir būts pagājušā nedēļā. Pēc 12h prombūtnes sāku skatīties bildes telefonā un tā kā ilgoties, bet tuvojoties mājai domāju, kā man negribas tur atgriezties un cik labi bija bez bērna atpūsties.

žēl,ka ir tā,ka bērns besī. Man paldies Dievam nav tā ,man negribas no viņa atpūsties.ilgakais cik neredzēju mazo pa 3 mēnešiem bij 6 h no vietas,bet tā retu reizi pa 1-2h tik.Un te nu drīz būs pasākums uz kuru diemžēl mazo nevaru ņemt līdzi un tur būs gandīz diennakts,bet nu es protams tik neizturēšu un skriešu ātrāk pie mazā.

the_one - es piemēram esmu nopirkusi abonementu aerobika, domāju ka būs forši aiziet prom uz kādu stundiņu un izlikt visu negatīvo spēku ārā un nakt mājās mīļai kā kaķenei :D
ja tiešam nelīdz nekas tads, tad noteikti dodies pie speciālista, viņs tev palīdzēs tikt ar savām domām galā! veiksmi!

Traka tā lieta-depresija..man arī bija,pēc dzemdībām,bet tas bijs savādāk-es sev nepatiku,likos resna un nekāda,raudāju,jo visi uzbāzās un gribēja nākt ciemos jau pirmajā nedēļā, ...brrr,briesmīgi tas bija,bet pārgāja ātri,pret bebi viss bija un ir labi-viņš ir superīgs,bet nenoliegšu,ka arī gribētu uz kādu pus dienu kkur atpusties,bet es jau zinu,ka nebūtu miers un zvanītu 100x,jo tgd tā ir,aizeju uz 1h vai 2h un jau pēc 20 min zvanu,prasu kā iet,ātri noilgojos :D :)
Man arī 1001 dažāda doma pa galvu svaidās,kā būtu ja būtu,bet tas tikai normāli.
the_one-cerams tev pāries,vnk jaatvelk elpa,ja ir iespēja.,es pat nezinu ko ieteikt,varbūt izrunājies ar kādu,tā no sirds :)