Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

weee, es šo tavu teicienu sev ikdienā ik pa laikam atgādinu ;) Tā jau arī ir. Turklāt tas mazais cilvēks ātri vien pats ar savu uzvedību parāda, kas viņam labi un kas galīgi neder.

Bet protams , pamēģini izdarīt ko tādu ,kas viņam nepatiks ? :D cilvēciņš ātri liks tev manīt ,ka tā nav labi :)

weee, nu, ja jau tāds pats, tikai maziņš...ko tad tu krāmējies ar maisījumiem un nakts putrām? Davai, dod govs pienu, vakariņās sablenderē karbonādi ar frī kartupeļiem un aiziet.
Pediatrija ir ļoti, ļoti sarežģīta lieta. Ja tas viss būtu tik vienkārši, tad jebkurš ģimenes ārsts varētu būt pediatrs un miers mājās.
Laikam man ir vāji nervi, būs atkal no šejienes jāpazūd. :D Saprāta balss Liliii cenšas te vēl kādu apskaidrību ieviest, bet nav vērts, galīgi nav vērts :D

Man nav govis , bet es dodu lauku sviestu, karbonādes pati neēdu un frī arī, bet viņa ēd tos pašus dārzeņus ko es, un vakarā mēs kopā ēdam banānus, tikai viņai lieku klāt arī putriņu, jo viņai garšo , kad es biju maziņš cilvēciņš man arī garšoja putras ;)

Un mēs ar Ebi runājām par vesaliem bērniem. ārsts ir lai uzstādītu diagnozi , to es neņemos darīt. Bet visādi citādi , attiecos pret savu bērnu kā pret sevi un neesmu aizmirsusi lietas kuras mani bērnībā iepriecināja . Cilvēkiem ir dažādas intereses atkarībā no vecuma un to es arī ņemu vērā ;)

Un man maisījums nešķiet krāmēšanās , kas tad tur viens div un gatavs ;) un labprāt pacienātu meitu ar kazas pienu ja vien zinātu kur to dabūt ;)

Tur jau ir tā tā atšķirība - lieli cilvēki ēd karbonādes, mazi neēd un tamlīdzīgi, tomēr mazi cilvēki nav jēlas olas, uz kuriem pat paskatīties bez gudra speciālista padoma nedrīkst.
Te pēc dažām teorijām sanāk, ka ar citiem pieaugušajiem bez psihologa iepriekšējas konsultācijas arī nedrīkstētu ielaisties... lai gan varbūt, ka dažos gadījumos tas tiešām par sliktu nenāktu :D

weee

Tava meita jau neesi tu. Ja nu viņai ļoti kārojas karbonāde ar frī kartupeļiem? Tas viņas mazā cilvēciņa sirdi ļoti iepriecienās! Vai vēlākā vecumā 5 saldējumi pirms pusdienām...katru dienu. Viņas sirsniņai būs ļoti skumji, ja būs jāēd dārzeņi un normāls ēdiens, priecīgāk būs pie bļodas saldumu, tevi pašu noteikti bērnībā iepriecināja dabūt to, ko dikti kārojas...kā tu tā bērnam to liegsi? (un, ja neliegsi, tad es pazūdu no šejienes atpakaļ neskatoties :D :D :D )
Jā, tavs bērns vēl ir ļoti maziņš un tava super tolerantā attieksme vēl strādā, bet neaizmirsti, ka aug buciņš, aug radziņi un kaut kādā brīdī tev būs jākļūst par mammu papildus čomenei, jāuzstāda kaut kādas robežas un jākļūst par pieaugušo, citādi tavs mazais cilvēciņš 3 gadu vecumā būs tev tik ļoti uzkāpis uz galvas, ka nezināsi vairs ko ķert un ko grābt.
Un jā, šis galīgi nav par konkrēto tēmu, vnk man no malas tā mazliet liekas, ka tu ceri, ka tas mazais bebuks visu mūžu būs tik paklausīgs un smaidīgs kā tagad. Nē, nu Dievs dod, ir jau arī tādi bērni...

eh katrai mammai sava taisnība, tāpēc es biezi vien saku - tavs bērns tava atbildība :) man biezi saka ka es kautko daru nepareizi, tākā neesmu konfliktu cilvēks, mīlu mieru, vienmēr pasaku - ak tā jadara, ok pamēģināsu, bet vienalga daru pa savam un mums pagaidam viss ir ļoti labi :)

Kakje- kaa tu apgerb mazo? Intereses pec:)

tomēr mazi cilvēki nav jēlas olas, uz kuriem pat paskatīties bez gudra speciālista padoma nedrīkst.

Protams, nav. Bet nevar arī absolūti taustīties tumsā un darīt kaut ko...uz dullo un pat tad, ja pasaka, ka tā nav labi, atrast kādu, kurš attaisno to visu un turpināt darīt pa savam. Saproti, nav jau runa par zupas vārīšanu, kuru varēs izliet podā, ja neizdosies. Tiek audzināts cilvēks un tas, ko mēs ar to cilvēku darām šobrīd (ko dodam ēst, kā attiecamies pret bērna muguru, stāju utt.) vistiešakajā mērā viņu iespaidos tad, kad tas bērns būs pieaudzis.

tavs bērns tava atbildība

Piekrītu šim teikumam par visiem 100%. Man arī tagad kājas sāk palikt aukstas, jo sāku pavisam nopietni apzināties, ka man ir jāizaudzina vēl viens lielisks cilvēks, man ir jāizaudzina sievieti. Es apzinos, ka ne visu darīšu pareizi, bet centīšos par visiem 200%, jo tā ir manas dzīves jaunā misija.

varat sākt lamāt, bet ģērbju kā pagadās un kā man uz to brīdi ērtāk, bet ģērbjot bodīšos parsvarā sanāk (nepareizā ģērbšana) paceļu ar vienu roku pleciņus ar galviņu kopa un ātri parģerbju pāri galvai! nav nekādu lieku problēmu ar celšanos...ceru ka arī nebūs, jo uzskatu ja tagad viņš sāks to darīt, tātad gatavosies sēdēšanai, jo drīz jau pēc 6 dienam būs 5 mēneši, es sēdēju jau 5 ar pus mēnešos (pati apsēdos bez stutēšanas)

Ebe laikam vienīgā mani saprot , zini man visu bērnību stāvēja uz galda šokolādes končas un nekad neesmu tās ēdusi kilogramiem , pirms pusdienām 5 saldējumi - nē, bet pēc ja var apēst (ļoti šaubos ) lūdzu. Es nekad neesmu slavēta vai apbalvota ar ēdienu un to neplānoju darīt . Un es nekad ne uz ko neceru , es vienmēr, skaidri zinu kā rikošos vienā vai otrā situācijā un arī es māku kāpt uz galvas. Es jau te minēju ,ka pirms gada mani Ance baidīja un solīja ,ka aplauzīšos nu-nu ... Man vienmēr viss notiek kā gribu, tici vai ne ... Jau pusgads riņķī, kā esmu mamma un ar katru dienu tas manī raisa arvien lielāku prieku un vēl nav bijusi diena, kad man gribētos kaut ko mainīt ,bērni ir mūsu spogulis un man par to paties prieks, ar jebkuru cilvēku var sarunāt , atkarīgs tikai no valodas kādā tu runā.
Labāk pastāsti ko Tu domā par podu? Tas būs vertīgāk nekā apspriest manas audzināšanas un attieksmes metodes ;)

Ms._K

Tev ir jāskatās konkrēti uz savu bērnu un uz to kā konkrētas lietas ietekmē tieši viņu. Es arī neesmu super pareiza mamma. Lai gan teorētiskās zināšanas man ir gana plašas, praksē viss bieži notiek citādāk. Manam bērnam kopš dzimšanas visi bodiji, krekliņi utt. ir bijuši par galvu velkami. Ar hendlingu īsti aizrāvusies neesmu nekad, bet arī to galvu tā baigi uz augšu necēlu ģērbjot...principā sanāca tikai mazliet piepacelt...jo sariktēju apģērbu tā, lai tā galva jau tur pati brīvi ieietu iekšā un nekas nekur nebūtu jācēļ, BET...konkrēti manam bērnam tas arī nevienā brīdī neradīja vēlmi pāragri rauties uz augšu, kā te saka - kačāt presi - (tas nav labi un tā nav kustība/darbība, kuru veic bērns normāli attīstoties) utt. Ja es justu, ka šī mana ģērbšana liek manam bērnam kaut kā ne tā uzvesties, tad es noteikti ieklausītos gudrākos cilvēkos un darītu tā, lai šo savu kļūdu labotu. Nav svarīgi kā to dara kaimiņu Anna vai Pēterītis ar saviem bērniem, skaties uz savējo. Ar pirmajiem bērniem vecāki pieļauj miljons kļūdas, tas ir normāli, mēs mācāmies, bet tādēļ varbūt kādreiz ir vērts ieklausīties tajā, ko saka citi (vēlams kompetentāki cilvēki) un varbūt nākamreiz būsim gudrākas...un varam vēl arī ar pirmo bērnu paspēt kādu savu kļūdu izlabot :D

Lollipop, tu esi jauka sieviete un tāda būs arī tava meita , manējā jau ir starā no krāsainajām nagu lakām un citām uzpariktēm :D

weee

Man vienmēr viss notiek kā gribu, tici vai ne

:D Un, ko darīsi, ja arī Tava meita būs tāda pati? Un tas, ko jūs katra gribēsiet kardināli atšķirsies?
Viņa grib 5 saldējumus pusdienās, tu gribi, lai viņa apēd pusdienas un pēcāk kaut 10 saldējumus ēd. Bet viņa negrib pusdienas, viņa grib saldējumus. un punkts.

ar jebkuru cilvēku var sarunāt , atkarīgs tikai no valodas kādā tu runā.

Nuuuu tas, jau jā...tikai, cik bieži tu esi runājusi ar tādiem 3gadīgiem cilvēkiem, kuriem EGO 3x lielāks par pašu? :D

Labāk pastāsti ko Tu domā par podu? Tas būs vertīgāk nekā apspriest manas audzināšanas un attieksmes metodes

Ai, Dieva dēļ, audzini savu meitu kā pati uzskati par pareizu. Ne mana darīšana, es tik tā...diskutēju.
Par podu es jau paspēju izteikties tad, kad vēl tā tēma bija aktuāla...mans laikam bija pēdējais komentārs, pēcāk tēma nomainījās.

Papau- nemsu veraa.

Paldies, weee :)

Ms._K
Es domāju visprātīgāk būtu, ja tu par šo jautājumu pakonsultētos ar sava bērna ārstu. Lai viņš paskatās kā tā galvas celšana izpaužas, cik izteikta tā ir utt. Tad jau arī zinās konkrēti kādu padomu dot. Tas nav nekas traģisks, bet nu...ja vajadzētu tikai kādu sīkumu ikdienas darbībās pamainīt, lai bēbis tā nedarītu, kāpēc ne?

Nu tad nebūs ne pusdienu ne saldējuma :D. Tu mani mēģini iemest situācijās kurās es vēl neesmu bijusi un pat domājusi par tām , bet man patīk pafantazēt ... Mēs ar meitu esam komanda un varu derēt , ka vienmer nonāksim pie kompromisa , un ko man dos saruna ar svešu 3gadnieku? Ne tas mans bērns ne viņam pazīstami mani uzskati ....
Bet jebkurā gadījumā es uzskatu ,ka mēs esam komanda un neviens nav galvenais ,mūsu spēks ir attieksmē,cieņā un tolerancē vienai pret otru. Es nekad nebūšu pārāka par savu bērnu un negribu. Es varu norādīt ,pamācīt vai parādīt , bet ne noteikt ,kontrolēt vai uzspiest . Un te jau saknē atšķiras attieksme pret mazo cilvēku ...

Hmm.... Būšu palaidusi garām, izlasīšu ;)