Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Un tagad pasakiet-tas ir gudri 6 mēnešos mācīt uz poda

Ko nozime macit ? Ja berns taja vecuma sez un mamma iepazistina ar podinu, apsedina,tad kas tur slikts. Ta podinmaciba nenotiek viena diena. Tas aiznem laiku.

Robīt, sorry, bet skatiea, ka pašai nav jāskatās šķībi uz sevi pēc kāda laika, kad izrādīsies, ka iedomas ne visos gadījumos ir savienojamas ar iespējām. :D

Bērni ir dažādi un vecāki ir dažādi. Man, piemēram nav saprotama krūtabarošana pēc gada vecuma, bet es ne uz vienu barojošu mammu ar šķību aci neskatos. Ne man audzināt svešus bērnus. Kamēr man viņi netraucē un pašus viss apmierina, man ir vienalga.Besis sākas tad, kad sāk mācīt mani, kā man audzināt savu bērnu. Viedokļu apmaiņa nav slikta lieta, bet reizēm tomēr to savu šķībo aci der iztaisnot virzienā uz savu bērnu.

Robīt, šis galīgi nav uzbrauciens tev, tikai nepārproti. Tavs komentārs man vienkārši atgādināja vienu diskusiju ar vienu psaihomāti (atvainojos par izteicienu, bet tā dāma nebija īsti vesela un jau atkal - tas nav attiecināms uz tevi). Ceru, ka neļaunojoes.

Es, protams, esmu pārāk slinka, ko tādu darīt, arī es mazliet sasmējos sākumā līdz uzzināju, ka tas patiešām darbojoties, ka vairākas mammas tā ir darījušas, bet tur jau pēcāk atkal citi mīnusi...
Un nav runa par laiku vai podu, nav jau tas viss tik burtiski jāuztver! :D

Es vairāk biju domājusi tādā ziņā, ka atnāk uz bērnudārzu - bērns pats ēd, prasās uz podiņu, nekādu knupi pusdienlaikā nevajag, bet atnāk mamma, bērns kaut kaut ko iečīkstas un viss - knupis mutē...

Man arī tā dziednieku padarīšana zīdainim nav saprotama, bet katrs dara kā grib, es tad vestu pie neirologa, osteopāta vai fizioterapeita.

Un piekritīšu skaya - kāda tur čurāšanas poza (puikas vispār stāvus čurā) ar tik mazu zīdaini, pēc fizioterapeitu ieskata tiešām šausmas un bērna bojāšana. :)

Bērns nav bijis pie dziednieka :D
Un bērnu māca čurāt šūpuļtvērienā, ja to dara tik agri.

Tieši tādēļ savu bērnu gribam maksimāli ilgi audzināt paši, jo viss šis ārprāts ar steidzinātu attīstību un sacenšanās, kurš ko ātrāk dara, manuprāt, ir pieaugušo ambīcijas - skat, kāds mans bērniņš malacis (ne tāds kā citi šajā vecumā) - 4 mēnešos sašliku ēd, 6 mēnešos pats līdz podam aizlien, 9 mēnešos staigā, 2 gados prozu raksta un 5 gados vidusskolu jau beidzis. Ceru, ka nekad nekļūšu par tādu māti, kam tas viss ir svarīgāks par bērna individuālo attīstību - gribēs knupi zelēt 2 gados vai nepratīs 1,5 gados uz podiņa paprasīties, neiešu jau pārdzīvot, ko kāda sveša tante par mums padomās.

Kāpēc viss ir tik ļoti jāpārspīlē? Kāda sacensība?

Man meitai šomēness gads un divi mēneši būs, nu arī palēnām sākam mācīt, jo drīz sāks dārziņā iet un tad arī gribu, lai māk uz podiņa iet nevis ar pamperi tur tusē. :)

Es atceros, ka apmēram pirms gada Ance teica, ka es smagi aplauzīšos ar savu attieksmi un domu gājienu ,gan pēc dzemdībām ,gan ar zīdaini .... :D :D

Katra mamma savu bērnu audzina kā grib.
Man ir paziņa, kurai puika ir gadu un pāris mēnešu vecs, guļ tikai un vienīgi starp vecākiem, turklāt ar pupu mutē. Nu tas ir absurdi, bet ne mana cūka, ne mana druva, lai audzina kā grib.

Kā savādāk, ja ne par sacensību, lai nodēvē pieaugušu cilvēku centienus zīdaini čurināt šūpuļtvērienā un visus citus pārspīlētos murgus par attīstības izrāvieniem, kas izklausās gluži kā no pasaku grāmatas un ir pašu vecāku stimulēti? Vai tad pretējā gadījumā bērns neiemācīsies nokārtoties podiņā, staigāt, runāt, rakstīt, ja netiks kā kucēns dresēts jau no dažu nedēļu/mēnešu vecuma? Bet, ja kādai-/am tā šķiet pareizāk un labāk, tad, lai tik izpaužas.

Bērns ir tāds pats cilvēks ,kā mēs tikai maziņš! :)

Es nopirku podiņu ap 7,5 mēn., 1x uzliku tīri intereses pēc kāda tad būs reakcija,nu neko, mazā pasēdēja, sagadīšanās pēc pačurāja, liku vēl pāris reizes, bet viņai apnika, kā arī nekāadas saprašanas pazīmes neizrādīja.

Podiņtēma šeit mazliet iekarsusi! :D
Mēs ģimenē vecākiem esam četri bērni un arī mana mamma stāstīja, ka mūs visus jau stipri agri lika virs avīzēm, lai iemācītos, ka uz podiņa jāiet (gan nepateikšu no kāda vecuma to sāka darīt, ja ļoti interesē, jāpajautā mammai). Bet zinu, ka mūsu ģimene nav nekāds izņēmums, esmu dzirdējusi, ka arī daudzi citi tā ir darījuši. Un rezultāts tik tiešām bija.
Protams, nevar salīdzināt tos laikus, kad vecākiem bija katru reizi lupatiņas jāmazgā ar tagad, mūsdienām, kad tik izvelc no pakas pamperu un visi laimīgi.

Protams, neesmu vēl par "podiņmācību" baigi interesējusies, jo tas man vēl nav aktuāli, bet pagaidām uzskatu, ka labāk, lai mazais iemācās ātrāk uz podiņu, nekā 2gados vēl 24h diennaktī staigā pamperī.

Robite - paldies par ieteikumu pielietot sodu, kad tiru pudeliites :) Tieshaam kaa jaunas, super!

Prieks, ka noderēja :)

Kāda kādreiz ir kaut ko sūtījusi caur šiem koppasūtījumiem? http://koppasutijums.jimdo.com/

Kādas atsauksmes? Nesanāk baigi pārmaksāt un līdz ar to neizdevīgi?

Man atkal tā soda neko nemainīja, kādas pudeles bija, tādas palika, bet nu manas tad laikam vecas. :D Man tad labāk patīk, kā NUK pudelīšu speciālais mazgātājs tīra.

Tām, kas saprot krieviski, te diezgan vērtīgs video. Vispār tas Dr. Komarovskij baigi feinais un daudz labas lietas stāsta, vērts paskatīties arī pārējos video.
Diskusijā neiesaistīšos, atļaušos tikai pasmaidīt par dažiem viedokļiem :D Cik viegli ir runāt par lietām, kur zināma tikai teorija...praksē viss ļoti bieži izvēršas pavisam citādāk, jo jāatceras, ka ne jau tikai no mums - mammām - tas viss ir atkarīgs - lai nu kur, bet podiņmācībā noteikumus tomēr diezgan bieži uzstāda bērns...un, ja tam bērnam nebūs tas klikšķis tajā gada vecumā, tad nebūs un mamma uz to podu varēs iet pati. Es piekrītu klikšķa teorijai. Protams, bērnam ir jāparāda, kas ir pods, ko tur dara...ir jāparāda saistītba starp čurāšanu un slapjām biksēm. Jāļauj piečurāt bikses, pabrīnīties, ka pēkšņi palika slapjas, jāparāda pods, jāpastāsta, bet, lai bērns to saprastu, sasaistītu sajūtas (kad vajag čurāt) ar to, ka pēc tam tiešām tek tā čura...spēt laicīgi noreaģēt, paprasīties, tam tomēr vajag zināmu intelekta līmeni un ļoti reti kuram gadu vecam bērnam ir šis līmenis pieteikami augsts. Vienmēr ir izņēmumi, bet pa lielam es uzskatu, ka optimāls vecums ir 18 mēneši, kad to visu sākt darīt.
Mans bērns no nepilnu 2 gadu vecuma ir bez pamperiem gan pa dienu, gan pa nakti, gan laukā, iet uz lielā poda un viss ir forši. Sākām mācīties vasarā pēc 18 mēnešu sasniegšanas (kā iesaka dr. Komarovskij) - kkad maija beigās sākām, uz Dzimšanas dienu oktobra beigās jau viss bija apgūts (pa dienu un laukā jau augustā, bet nakts pamperu noņēmu īsi pirms Dz.d.). Pods bija mājās jau pirms gada vecuma...saprašanas nekādas. 18 mēnešos pavisam cita runa, var parādīt, pastāstīt, paskaidrot...un bērns jau ir spējīgs arī uztvert to info, iegaumēt un pielietot.