Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Nu un ko tad tāds pārspīlētājs var pavēstīt noderīgu :D

Ja jūs daudz nodarbojaties ar bērnu un ietaupīt līdzekļus jums šķiet svarīgi, kad bērns sāk patstāvīgi sēdēt, parasti pēc 7 mēnešu vecuma, varat sākt mēģināt "noķert" vēdera izeju. Ja šinī vecumā bērns ir ar mieru pāris minūšu mierīgi pasēdēt uz poda un paretam arī tajā kaut ko iztaisa, tad ziniet, ka jums ļoti veicas. Esat par to patiesi priecīga. Pat ja jums veiksies, lielākā daļa bērnu līdz gada un divu līdz piecu mēnešu vecumam nespēj apzināti aizturēt vēdera izeju un urinēšanu un savu vajadzību izpaust vecākiem, tomēr daži to apgūst jau pēc gada vecuma. Dažiem bērniem vēders iziet reizi dienā noteiktā laikā, tiem iemācīt prasīties uz poda ir vieglāk nekā bērniem, kam vēdera izeja ir vairākas reizes dienā un neregulāra.

weee - pārējais tajā rakstā nav nemaz tik briesmīgs, cik ātri aci uzmetu, bet nu tas par tām naudas summām ir pārspīlēts. tas gan. :)

copy/paste

Miss, purvciems. Pieteicos bebe privatajam,bet netiekam.

Ziepniekkalnā ir vairākas rotaļu istabas, kur mazie var tikt diezgan viegli.

Un var jau meklēt tādu aukli, kur ved pie viņas, tagad jau ir arī tās valsts apmaksātās aukles, tā kā vajag tik paskatīties.

Es nosākuma meklēšu aukli mazajam un tad skatīšos kā būs, tad varbūt no tā 1,5 gada meklēšu kādu privāto dārziņu. Ziepniekkalnā diezgan viņi ir.

Absolūti lielākajā daļā gadījumu bērna fizioloģisku pieradināšanu pie podiņa var uzsākt periodā, kad bērns aktīvi sāk pielietot frāzes, kas ir vecumā no 18 līdz 24 mēnešiem, turklāt sagaidāmais vecums, kad bērnam parādās stabilas tualetes prasmes, ir 24-30 mēneši. Vairumam bērnu primārā kontrole pār defekācijas procesu iestājas vecumā no 12 – 18 mēnešiem, bet kontrole pār urinēšanu – vecumā no 12 līdz 30 mēnešiem.

Fizioloģiskā akta kontroli nosacīti iedala trīs stadijās — agrīnajā (signalizēšana par aktu, nekontrolējot procesu), vidējā (urīna saturēšanu no 1-2 līdz 5 minūtēm) un vēlajā stadijā (bērns ir sauss visu dienu, nesmērē veļu). Ir pieņemts uzskatīt, ka meitenes ātrāk apgūst un nostiprina pirmās iemaņas tualetes lietošanā. Meitenēm agrīnā stadija iestājas 12-18 mēnešu vecumā, vidējā — 1,5 – 2 gadu vecumā, vēlā stadija — 2,5 – 3,5 gadu vecumā. Puikām šīs stadijas vidēji ir 18 – 30 mēnešu, 2,5 – 3,5 gadu un 3,5 – 5 gadu vecumā. Un tomēr, atšķirība starp meitenēm un zēniem nav principiāla. Vēl jāpiebilst, ka stabilu urīnpūšļa un zarnu trakta kontroli bērni neiegūst vienlaicīgi — fizioloģisko procesu kontrole dienas laikā iestājas par vairākām nedēļām vai pat mēnešiem agrāk nekā nakts laikā

Nu jā, bet mēs jau sakam, ka vajag noķert momentu , palēnām ... ,bet nu 2-3 gadu vecums man šķiet par daudz, manā skatījumā tas jau ir diezgan saprātīgs cilvēks . Man gribētos ,lai esot mājās mana meita jau līdz 1,5 gadiem prasītos uz wc, cita lieta ir pa nakti vai arī ārā esot , man šķiet, ka tas ir tikai normāli un vismaz mani tā audzināja un ne mani vienu.
Es jau te teicu, ka nesaprotu ,kā esam izauguši par saprātīgiem cilvēkiem . Ja jau pat poda traumē bērnu, jomajo dzīve ne tā vien traumēs ....

Droši vien būtu vērts apskatīt dažus momentus urinēšanas un defekācijas kontrolē: nervu sistēmas daļas, kas atbild par urinēšanas kontroli, nobriešana ir sarežģīts process, kad primitīvi muguras smadzeņu refleksi pārveidojas par apzinīgu kontroli, kur pārvalda jau augstākas galvas smadzeņu daļas. Urinēšanas un defekācijas aktu inervācija ir sarežģīta funkcija, kuras nodrošināšanā ir iesaistītas dažādas galvas smadzeņu struktūras, kā arī trīs nervu sistēmas refleksu loku līmeņi — spinālais, garozas un zemgarozas: kad urīnpūslis vai zarnas piepildās, pa nerviem tiek nosūtīts signāls muguras smadzenēm, no tām — uz galvas smadzenēm (zemgarozas struktūras un garoza), un mazulis saprot, ka viņš grib čurāt vai kakāt. Bērns var apzināti prasīties uz tualeti tikai tad, kad viņam sāk attīstīties saistība starp nervu sistēmu un muskuļiem.

Tikai pēc tam bērns var apzināti apsēsties uz poda un izdarīt to, kas jādara. Neirofiziologi uzsver arī sarežģītās sistēmas mijiedarbību starp kognitīvajām funkcijām (smadzeņu motorās garozas attīstības rezultāts) un bērna urīnpūšļa un zarnu traktu.

Zināšanas nenāks par ļaunu-it sevisķi fizioloģijā.

Es jau gan laikam to poda padarīšanu sākšu tik nākošajā vasarā, bet nu tad redzēs, jo es domāju vispirms laukos pie krūma mācīt čurāt vasarā un 1,5 gads jau arī būs samērā sprātīgs vecums, kad krūmus aplaistīt. :)

eksotika,

paskaties uz savu profila bildi un dziļi ieelpo :)

Nu redzi 6 par agru, bet kad sāk sēdēt ,jā es tā darīšu , pat ja iešana nav apzināta un bērns to nekontrolē viņš redzēs, ka es priecājos, ka viņš tur ir pačurājis . Man galvenais nav lai viņa kontrolē ,bet lai ir kaut vai refleks, sauc ka gribi, ka visu mūžu pamperā nečurās nu no tā ir jātiek vaļā jo ātrāk jo labāk . Nu kaut kā tā ... Laikam baigi sarausīti uzrakstīju ....

es piekrītu wee :)

Biju pie dziednieces, viņa lika bērnu turēt čurāšanas pozā no 6šām nedēļām!
Un strādāju ar bērniem no 1.5 - 3 gadiem.
1.5 gadu vecumā ir 3x vieglāk iemācīt mazos čurāt, kā lielos.. tāpat arī b/d uzsākšana vislabāk ir no 1.5 gadu vecuma.

Un vispār - es skatos šķībi uz vecākiem, kuriem liels bērns, bet pampers, knupis utml... fui!

Laikam man šodien kašķīgs garastāvoklis un jau iepriekš atvainojos, bet šis:

Biju pie dziednieces, viņa lika bērnu turēt čurāšanas pozā no 6šām nedēļām!

man šķiet vēl absurdāk par 6 mēnešus vecu zīdaini, kas prasās uz poda! :D Kāda ir čurāšanas poza? Stutēt zīdaini sēdus6 nedēļu vecumā, kamēr fizioloģiski tādu mazu bērniņu pat neiesaka ilgstoši vertikāli rokās turēt un vecumam piemērotā autokrēsliņā ne ilgāk par 20-40 minūtēm dienā? Ceru, ka šādos "dziednieču" padomos neklausās vecāki.. vai vismaz tādus noignorē tie, kas par tādiem izlasa.