C'mmon, Vācijā redzēsi 5 gadīgu čalīti ratos un ar knupi mutē. Tur tā ir norma. :D neviens vidusskolu ar knupi mutē nav pabeidzis.
Mēs vēl neknupojamies. Pabrēcam bišķiņ, kad mamma pamperi maina, bet tas es fiksi aptinu marlīti ar pirkstu, samitrinu kumelītēs un mutē iekšā. Viņai eko knupis un man ir prieks par tīru mutīti :D
Man ir gan mamma, gan vīrs, bet kopš bērna piedzimšanas es jūtos kā vientuļā mamma. Bērns čuč, es bizoju pa māju - patīru šo un to, pati cenšos paspēt sevi savākt. Kārtoju un mazgāju. Un tas nekas, ka puspakaļa sašūta, neviens nepiedāvā palīdzību. Vīrs ir vakarā mājās un tad, protams, viss ir ideāli. Ne bebis jāucina, ne taisa pilnu biksi. Un tiklīdz es izeju pa durvīm, tā mazajai acis kubā un oktāvas laukā. Un vēl tie sastrēgumi. Nekāds kāposts man nepalīdz, īslaicīgs risinājums ir masēšana, atslaukšana un akrobātikas cienīgas zīdīšanas pozas. Piedodiet, izkratīju sirdi. Laikam sākās kkāds pēcdzemdību besis :( es neatceros, kad es biju pēdējo reizi uzkrāsojusies vai vismaz normāli ieveidojusi matus...eh