Mans šodienas prieks runājot par krūtsbarošanu, bija tāds, ka mana mazā parasti ēd katru krūti 25 min, ne vairāk,ne mazāk. Šodien ēda gan vairāk, jo māsiņas rāva man bebi no krūts, jo nācās skraidīt pa visām pārbaudēm un laikā, kad vīrs devies māju izsūkt, ratus iztīrīt un mazā paliek viena un tad es jožu, cik varu. Atslēdzu istabiņu un tur bebe sarkana kā vārīts vēzītis. Un tad jau pups mutē un miers mājā, bet tā raušana nost stresina mūs abas. Un šodien viņa pēc tām 25 min aizmiga un pupsis izslīdēja no mutes un kādi 5 ml mana piena, balta un tāda kā no pakas :D. Un es biju bēdājusies, ka es, A izm. īpašniece tagad esmu staigājoša piena kanna.
Ar to piena kaku biju domājusi to īsto makano, mums visiem pazīstamo smaržīgo kindersurprise :D kamēr es skraidīju pa RDZn birokrātijas gaiteņiem, vīriņš mazo veselh stundu pa rokām ucināja, jo mašīnas mums nav, bija rati. Un tā kā mums ir lomu sadalijums -es - māte barotāja, viņš - puksinators, pa to stundu tā kaka palēnam tapa :D
Atbraucām mājās un bebei tāds chanel nr.1 pampī bija, vīrs pilnīgi uzlocīja piedurknes. Un tad es sapratu, ka man jau ir īstais piens, paspiežot arī iznāk nevis zelta sīrupiņš, bet cukura glazūra :D dzeru vienu feinu vācu piena tēju, nopirku laikam ekoveikals.lv. paciņās un ērta, it īpaši esot RDzn. Un tad patecoties tai tējai bebis nevar atraut muti no pupa un vīrs acu skatienu :D