kakje, paldies :)
šodienas pārbaudījums - žagas. Ar vīru sabijāmies, ko, kas, kā jādara, viņš zvana savai mammai, es skrienu pie savas. Nu rezultātā, viņai vnk vajadzēja vairāk siltumiņa. Tikām galā ar 5 min :)
Katru dienu man ir kāds jauns pārbaudījums - aizvakardien bija par pareizu krūtsbarošanu, tikām galā. Vīrs pat nopirka uzgaļus, bet kkā iemanījos bez tiem.
Vakardien testējām ar vīru dažādus apģērbus. Par mums dzemdību namā jau 2 bērnu māsas teica, ka ļoti labi ģērbjam mazo. Vakardien bija kimono jacītē, pamperī un zeķītēs, aizvakardien - garajā rāpulī un viss. Tāpēc viņa esot tik mierīga. Iebrēcas tad, kad ir pamodusies. Tas mums ar vīru ir sistēma. Viņš pirms ēšanas bēbi supermaigi ucina rociņās šūpuļtvērienā, tad sāk labāk strādāt puncis un nāk pukši un citi brīnumi. Vienreiz pat mazā čikse paspēja viņu apčurāt :D tad mēs mainam pamperi pēc nepieciešamības, patīram actiņas (bija plakstiņu tūska) , pamīļojamies un tad ēdam, un tad čučam. Slimnīcas gultiņas mazā skādēja un man arī nebija ērti, bija "jānirst" gultā,"lai dabūtu bēbi, vienīgā vieta, kur viņa čučēja bija vai nu vīram rokās vai manā azotē. Mājās ielikām viņu viņas gultiņā (Leander) un ir pavisam cita lieta. Man, mazajai sievietītei, dikti ērta un viegli paņemt bebi. Bet tā kā mums notiek adaptācijas periods ar suņiem vēl čuč ar mani.
Es nezinu, esmu vnk eiforijā un vīrs arī. Laime pilnīga :) :) :)
Mēs neesam tikai vēl likuši mazo uz vēdera, vai tas ir dikti slikti? Mums vnk dikti bail, jo neviens no mediķiem nebija rādījis un darījis tā ar mazo. Viņai pašai dikti patīk uz sāniņiem čučēt. Ik pa 30, 45 min veļam uz otriem, jo viņai ātro rodas nogulējumi. Tad pamasējam un viss ir čikiniekā :)