Robīt, iedomājies, man daktere teica, ka medicīniski kalendāriski es varu staigāt līdz 13. jūnijam. Teorētiski un fiziski nē - pēc USG vispār bija maija beigas, pēc kalendāra bez pārnēsāšanas - rītdiena. Es jūtu, ka bērns ir gatavs, bet kkas viņu biedē. Es nestresoju, esmu puslīdz gatava, vīrs arī. Esmu sagurusi un nespējīga, ja bēbītis nenāks pats līdz pirmdienai, daktere izteicās, ka būs jāmeklē citi risinājumi.
Šodien mēģināju izmantot iepirkšanās metodi. Lēni aiziet uz veikalu, nopirkt visu nepieciešamo un lēni čāpot uz mājām. Piekusu, pagulēju un viss. Raspodiņu tēja nelīdz, mīlēšanās arī nē (sāk parasti vilkt čožuku, tas laikam dēļ tā prostagladīna vai kā nu tur). Jūtu, ja bēbis neiet nekur, tas ir saistīts ar manu iegurni vai dzemdes kaklu. Kkas traucē un es gribu vnk piedzemdēt, pat visas pirmsdzemdību bailes ir pazudušas. Ir tikai nogurums un nespējnieka apātija.