Nu man bija stimulācija (sistēma) + EA. Nezinu vai viens vai otrs, vai abi kopā iespaidoja dzemdību ātrumu - dzemdības ilga 4h. Lielāko dienas daļu nostaigāju ar 3cm atvērumu, minimālām kontrakcijām un tad pēc stimulācijas un EA pa 3h pilns atvērums un tad vēl kādas 40min spiedu bērnu laukā.
Ja man tagad prasītu - es esmu par stimulāciju. Stiprāk noteikti nesāp, vienkārši sāk sāpēt strauji un ļoti ātri sasniedz maksimālās dzemdību sāpes, tāpēc varbūt liekas, ka ir itkā stiprāk, nekā būtu bijis. Un noteikti dzemdību process paātrinās un tas taču ir labi, jo nav n-tās stundas jāmocās. Laikam jau arī atkarīgs kāda ir stimulācija - tablete, gēls vai sistēma. Man bija sistēma un loģiski, ka nekāda mājās iešana un gaidīšana man nespīdēja - kā pielika pie sistēmas, tā pēc 20 minūtēm jau monitorā bija maksimālais sāpju cipars un atlika tikai "baudīt"... Un kā jau minēju - man patika, ka viss notika ātri. Nezaudēju ne samaņu, ne spēkus, bišku pamocījos un bēbis klāt! Ideāli! :D Tāpēc īsti nesaprotu grūtnieces, kuras paniski baidās no stimulācijas...
Kopumā, dzemdības bija pupu mizas salīdzinot ar to, kas sekoja pēc tam - visas dienas slimnīcā nebiju lāga gulējusi, pupi nenormāli sāpēja (piens ražojās, tecēja, viss piebriedis, krūšu gali nozellēti), pakaļgals piepampis un sāpošs (bija iegriezums un šuves), ka ne pasēdēt nevar... Iekšējie orgāni brīvi blandījās un, kad cēlos kājās bez jostas, nāca ģībiens... Jutos vnk slima, bezspēcīga un smagi traumēta. Un nevienam gar mani nebija daļas!!! :D Visi tik gar zīdaini ņēmās, un mani vēl pamācīja un strostēja... :D