Mari, ai, tik forši. :) Mazajiem ir kaut kādi vārdi, frāzes, kaut kas tāds, kas liek histērijā smieties. manējais smējās kā kutināts, kad teicu ''laukā lietus līst'', tad gan drusciņ lielāks bija, bet nu - smiekli bija histēriski. :) Nez kas mazajiem liek tā smieties. Pa brīdim tās smieklīgās lietas pamainās, agrāk varēju izstiepties vai sarauties, klaunu tēloju, bērns labi ja pasmaidīja, tētis pateica ku-kū un bērns gar zemi no smiekliem apkrita. :D Tagad gan - pietiek man pasmaidīt un ir smaids pretī (gluži kā tad, kad bija maziņš) :)