Aaa, sev blakus dažreiz ņēmu. Bet nu galējā variantā, kad vairs nervi neturēja. Īpaši zobu nākšanas laikā viņš labāk gulēja, ja es biju tuvu blakus, bet man arī tā kā mazliet par to uzgulšanos bija bail, tad nu iekārtojos tā, ka puika pa vidu gultai, es ārmalā, vīrs pie sienas. Bet es ārmalā gulēju tā, ka puiku noliku max gultas augšā un pati gulēju zemāk, tā, ka mana galva līdz ar gurniem/kājām puikam un pat, ja uzgultos kādreiz, tad tas nebūtu uz sejas (nekad gan neuzgūlos). Un mana roka bija pāri vai apkārt bērnam uz otru pusi, lai jūtu, ja vīrs gadījumā uzguļas, bet viņš arī nekad neuzgūlās, tikai obligāti bija vienmēr viņam jāpasaka, ka puiku ielieku mūsu gultā.