wee, sit pieci - es un mans dēl arī esam divi dažādi cilvēki :D Jā, mēs bijām ārā, bet nē, kaka pamperī bija viņa, nevis mums abiem :D
Piektdien tieši saņēmu komplimentu no bijušās klases biedrenes (bija pie manis tusiņš), ka abas ar otru meiteni bija domājušas, ka es tikai par bēbi gribēšot runāt, bet patīkami pārsteidzot, ka varu i par teātriem, i grāmatām, i visu citu tāpat kā agrāk diskutēt. Protams, dēls šobrīd ir manas pasaules centrs un lielākā daļa laika un domu ir pie viņa, tomēr es, paldies dievam, neesmu pati pazudusi - man ir gan hobiji joprojām, gan sociālā dzīve, gan kultūras pasākumi. Un es negribētu, lai ir citādi.
Es jau grūtniecības laikā noteicu sev likumu, ka pasaulē būs tikai viens cilvēks, ar kuru bez ierobežojumiem par šo visu runāšu - tā ir mana mamma (jo viņai reāli tas nekad neapniks :D ).