Atceros, kā es mocījos ar nelabo dūšu 4 mēnešus. Vīrietis mani biežāk redzēja nevis atpūšoties, bet gan pie tualetes poda. Lai ieēstu brokastis, pirms tam man vajadzēja izvemt rīta žulti. Pa dienu neko nevarēju ieēst, negribēju taisīt šmuci kolēģu priekšā. Tad uzkodu kādu cepumu, sūkāju končas. Ar laiku iemācījos mānīt savu kuņģi. Gribēju kko pāēst, pirms tam jāpavemj un tad jāatguļās. Tagad, kad dedzina kuņģi, atgulties nedrīkst.
Visas drēbītes pārmazgāju, arī jaunās. Izgludināju. Uzadīju vilnas zeķītes, atliek tās izmazgāt. Tā kā bēbis ir gaidāms maija beigās, galvenokārt ņēmu bodīšus, pāris krekliņus un bikšukus ar zeķītēm kopā, jo sola baigo karstumu un tad, lai bebis dzīvo ar puspliku dupsi un īsu krekliņu.
Paņēmu somā vienu silto jaciņu ar kapucīti un, protams, jaundzimušo konvertiņu (kokvilnas). Ko vēl jūs, meitenes, ieteiktu paņemt no apģērbiem bēbim?
Ja mums ar vīru nav mašīnas, vai drīkst bērniņu vest ar tramvaju? Dzīvojam turpat uz Miera ielas. Un kad var vest bēbīti ar ratiem?