Čiu riu septiņ div! :)
Mēs ar punčbēbi jau no vakardienas plkst. 17:00 esam mājiņās. Mājās tomēr labāk ārstēties, te pat sienas ārstē. :D :)
Vienīgais mājās ir daudz grūtāk ievērot zāļu dzeršanas laikus, slimnīcā to darīja manā vietā, nāca tik noteiktajā laikā un laida zāles iekšā. Bet te visu pašai. Nu neko, gan pieradīšu, modinātājus un atgādinājumus esmu salikusi, tagad tik atliek pie tiem pieturēties. :)
Bet pats pats grūtākais, tomēr, ir tas, ka man ir, tā teikt, aizliegts gulēt uz labā sāna. A es esmu tas cilvēks, kurš šobrīd tikai uz tā sāna varēja aizmigt, pirms grūtniecības gulēju uz vēdera, vairāk sliecoties uz labo sānu. Tagad dabūšu pamocīties.
Bebis priecīgs, ka uz mājām tikām, vakar visu vakaru bija tik ļoti aktīvs, rādīja mums ar vīru visādus trikus, ko māk. To dupsi spieda laukā, to kāju, to roku, es tik spēju kutināt. Tik smieklīgi skatīties, kā puncis ik pa brītiņam tik spēj mainīt formu pielāgojoties mazuļa kustībām. Pirmo reizi man viņš 4x pēc kārtas vienā un tajā pašā vietiņā dupsi izspieda atsaucoties uz maniem pieskārieniem. Tas ir tik mīļi.. :)