Ir jau baigi forši, ja cilvēkam ir tik attīstīta intuīcija, kas pasaka visu priekšā un nekad nekļūdās, bet nu...bieži tomēr cilvēks par ļoti daudz ko neaizdomājas (īpaši, ja nav iepriekšējas pieredzes un absolūti viss ir jauns), arī intuīcija mēdz pievilt...nē, es nesaku, ka viss ir jādara pēc grāmatas - informācija ir jāfiltrē, bet es arī neuzskatu, ka vajag 100% paļauties uz savu intuīciju.
Kā darīju/daru es - ir kaut kāda konkrēta situācija, kurā es neesmu 100% droša kā man būtu jārīkojas. Es iepazīstos ar visu iespējamo teorētisko informāciju, palasu forumus, parunāju ar mammu, māsu, salieku kopā visu iegūto informāciju ar to, kā pareizi liekas man pašai, parunāju ar vīru un izvelkam no visiem info avotiem (grāmatas, nets, radi, draugi, pašu uzskati utt.) to, kas mums der, to, kas mums liekas ok un tieši tā arī rīkojamies. Paši ne vienmēr spējam uz situāciju paskatīties no kāda specifiska, bet nozīmīga rakursa un izlasot par to kaut vai forumā, liek aizdomāties un, iespējams, mainīt savas domas.
Bērna audzināšana ir ļoti atbildīgs darbs. Tiek audzināts cilvēks, personība, kuram pēc dažiem gadiem būs jādodas pašam savā dzīvē. Mēs visi gribam šo darbiņu izdarīt pēc iespējas labāk un tāpēc es uzskatu, ka informācijas nekad nevar būt par daudz, bet, protams, to ir jāmāk filtrēt. Ja nemāk, tad laikam labāk tiešām nelasīt un neklausīties, ko apkārt runā.