Ebe
Mans dēls ēd pudelīti. Bet mēs pakāpeniski samazinājām pudelīšu skaitu dienā no 5 mēnešu vecuma. Tas notika tā.
4 mēnešu vecumā sākām piebarot. Pudelīte mums no laika gala ir 5 reizes dienā. Ik pēc četrām stundām. No rīta tikai pudelīte - 12.oo pudelīte un dārzeņu karote - 16.oo un 20.oo tāpat - 23.30 atkal tikai pudelīte. Pirmajā mēnesī es testēju reakciju uz dažādām ēdienu kombinācijām. Izmantojam burciņas (HIPP), jo es tā uzskatu, ka tās ir 100x tīrākas nekā veikalā pieejamās hormonu vistas.
5. mēnešu vecumā mēs sākām aizstāt vienu ēdienreizi ar tikai burciņu + tējiņu vai atšķaidītu zīdaiņa sulu. Katrā nedēļā mēs pievienojām vienu ēdienreizi burciņas. Tas izskatījās tā: 8.oo - pudelīte; 12.oo - saldā (augļu) burciņa + tējiņa (zāļu) HUMANA; 16.oo - dārzeņi ar gaļu (vista, tītars, trusis, jērs) + saldā suliņa (ja rīsi burciņā, tad plūmes); 20.oo - puse burciņas dārzeņu un puse burciņas saldā (~).
Pēdējā nedēļā ( 4.nedēļa) mēs pie katras saldās burciņas devām pa karotei Griķu HIPP putriņu.
6.mēnesī Pirmā nedēļa izskatījās aptuveni šādi: 8.oo - pudelīte; 12.oo 1/2 porcijas pudelīte + Griķu putriņa; 16.oo - burciņa + suliņa vai tējiņa; 20.oo 1/2 pudelīte un 1/2 burciņas; 23.oo pudelīte.
Otrā nedēļā: 8.oo pudelīte; 12:oo putriņa + suliņa; 16.oo - dārzeņi kombinācijā ar gaļu + tējiņa; 20.oo - saldā burciņa un tējiņa; 23.oo - pudelīte.
Trešā nedēļa: 8.oo - pudelīte; 12.oo putriņa; 16.oo - jebkāda burciņa; 20.oo eksperimentējām ar jaunām putriņām (kukurūzas); 23.oo - pudelīte.
Ceturtajā nedēļā: 8.oo pudelīte; 12.oo putriņa; 16.oo - putriņa + burciņa; 20.oo pudelītes mazā porcija; 23.oo pudelīte.
Tagad mums palika 7 mēneši.
Dodu pamīšus saldās un sāļās burciņas un putras.
Ja dodu saldu putriņu, tad dodu sāļu burciņu. Ja dodu sāļu putriņu - dodu jogurtiņu. 20.oo - ēdam saldu burciņu + pudelīti.
Pirmā ēšana 8.oo un pēdējā ēšana 23.oo vienmēr ir tikai pudelīte. Un pa dienu viena ēdienreize sanāk pilna pudelīte vai 1/2 pudelīte - atkarībā no tā kas un kā, cik pa dienu ir likts mazulim vēderā.
Sākumā no putrām bērns bija baigi labi paēdis, tādēļ īpaši viņu neēdināju. Nākošā ēdienreize pēc putras bija tāda - nu, tik cik skatam jau var ieēst. Toties, trešā jau bija normāla ēšana.
Pudelīte no rīta tiek dota ar tādu domu, ka viņš vēl guļ. Es vēlos, lai viņš ir stabili pamodies uz normālām ēšanām.
Pārbarot nesanāk, jo ēdam tik cik puncītis ļauj. Man mazais jau no dzimšanas ir apveltīts ar talantu atšķirt un paprasīt. Ja gribēja pudelīti nebija iespējams iemānīt māneklīti vai tējiņu. Ja gribēja tējiņu, tad atkla otrādi. Bez tam, viņš jau piedzima ar režīmu. Es biju visu izplānojusi un viņš piedzima jau pats ar sevi sarunājis režīmu. Nekad nav prasījis ēst ātrāk par 3,5h.