Sveikas, topošās/ jaunās māmiņas! :)
Tā kā patreiz ar mīļoto domājam par bērniņa radīšanu... Šobrīd sēžu un domāju - kā būs,ja tomēr būs. Kas varētu mainīties; no kā nāksies atteikties (uz brīdi vai pavisam) un vēl un vēl jautājumi uz kuriem, diemžēl, skaidras atbildes sev nespēju un diez vai spēšu sniegt.
Tāpēc vēršos pie jums, dārgās, ar jautājumiem:
1. kā jūs izlēmāt par labu bērniņam? Kādi iemesli? Abi jutāt,ka ir tas brīdis vai bērniņš pats pieteicās?
2. Kā un kas mainījies jūsu dzīvē, ikdienā? No kā esat atteikušās?
3. Vai ir joprojām kādi nepiepildīti sapņi?
Līdz šodienai abi bijām pārliecināti,ka viss notiksies, kaut kas jāsāk darīt, nevis tikai par to domāt/ runāt, bet tagad.. Vienai esot mājās, pie sevis sāku pārdomāt, kas ir izdarīts un kas vēl palicis darāmo sarakstā. Un tik daudzie jautājumi + neziņa,kas ,kā ,nu, būs.. Milzīgs apjukums. :(
Vai tas ir tikai satraukums vai tomēr - neesmu gatava tam visam...?