Manējais arī, kā Mari puika taisīja presītes, bet vakar iemācījās tādu kā tiltiņu taisīt, bet velties šķiet vēl neveļas. Vienīgi kad sparīgi mēģina savu mazo kulaciņu mutē iebāzt, tad uz sāniem nokrīt un tur cīnās.
Pēdējās dienas kautkā nemierīgs, čīkst un pīkst, nekas nav labi, man drīz sirmi mati būs. Visu laiku bija paraugbērns, tad pēkšņi šitā. Un kopš vakarvakara neņem krūti, tad nu beidzot arī es papiņāju, ka mans bērns izbrāķē mani. Līdz šim kautkā nekas mani nevarēja izsist no līdzszsvara, ar bērnu tiku galā labi, bet tagad nezinu kas notiek, es pati arī sāku uzvilkties no bērnu čīkstēšanas, plus man vēl liekas ka kaimiņi mūs dzird, jo es dzirdu kā lejā vīrietis žāvājas. Mājās tagad divas nedēļas atkal būsim divatā ar mazo, cerams neieslīgšu slavenajā depresījā, jo man sāk zust jebkāds dzīvesprieks. Šajā brīdī man gribas ātrāk iet uz darbu, strādāt, būt cilvēkos, apnīk mājās sēdēt. Ceru man pāries šīs sajūtas..
Un jā, jāvelk ārā pumpītis un jāsāk viss no jauna ar pumpēšanām utt. Tik ērti un labi bija, ka ēda no krūts. Un ļoti gribas cerēt, ka nemierīgums ir dēļ tā, ka varbūt nāk kāds zobiņš, jo siekalas arī daudz iet pa gaisu. Mums ir 3 mēneši un viena nedēļa. Varētu tā būt, ka taisās uz āru kāds zobiņš??