raven
Kad uzzini atbildi, pasaki :D Tas nav tik vienkārši...es principā esmu stingra mamma un neļauju tam nepilnu metru garajam cilvēkam kāpt uz galvas, bet nu grūti mums iet, jo viņa ego un spītība ir lielāka par manējo un vīra kopā ņemot un vēl ar 2 sareizinot :D Lai gan pēc vīratēva stāstītā vīrs bērnībā ir bijis tāds pats...uz ko vīrs atbildēja - man ir bail no brīža, kad viņš būs pusaudzis :D Lai gan vīrs nekādas mega nepatikšanas nav taisījis, tomēr viņš arī tika audzināts ar siksnu un līdzīgām metodēm, kuras es tā kā neplānoju pielietot...līdz ar to reizēm tiešām pārņem bailes par to kā mes ar to čali tiksim galā. Neļaujam tiem ragiem augt, tiek diezgan stringri audzināts, mācīts, bet nu tas raksturiņš + nenormālais enerģiskums...reizēm liekas, ka vienu rītu pamodīšos sirma. Paldies Dievam tas tā periodiski patiesībā - ir dienas, kad man mājās ir super-mega-mīļi-paklausīgais puisītis un ir dienas, kad vnk gribas nošauties, jo tāda sajūta, ka tu runā ar sienu un tas 2gadīgais bērns vispār tevi nerespektē....un tad es sadusmojos...
Bet vispār es sevi mierinu ar domu, ka laiks no 2 līdz 3 gadi esot visgrūtākais...nu cerēsim, cerēsim. Katram vecumam gan sava grūtības, bet cerība mirst pēdējā :D