Robīte,es tev pilnīgi un galīgi nepiekrītu.Arī es esmu pedagogs(cer,ka vairs ne ilgi,jo izglītības sistēma pilnīgi galīgi garām),arī manā ģimenē vairàkās paaaudzēs visi ir pedagogi.
Un mīļās māmiņas,ja jums ir iespēja vismaz līdz 3 gadu vecumama esiet kopà ar bērnu.Man ir bijis gods strādāt ar bērniem dažādos vecumposmos arī ar sākumskolas vecuma bērniem.Robīte Tās ir tikai ārējas pazīmes ko tu nosauci.Protams,ka bērns vairs neraud,ja viņš sācis apmeklēt agri bērnidārzu,jo sistēma viņu salauza ātrāk,bet ko tas nozīmèja bērnam psiholoģiski,kādas psihosomatiskas saslimšanas viņš iemantoja no tāda pardzîvojuma,un vēl kādi mācīšanās trauvcējumi un personības traucējumi,nervu sistēmas disfunkcijastam seko?Pēc tam brīnās par visadām hiperaktivitātēm,nesavaldīgumu,niķĪgumu...To jau vairs neviens nesaista kopā ar traumatisko atdalīšanu no bērna dabiskās vides,viņa gimenes.Ko nozīmē,ka agrāk vajadzēja laist bērnu no 3 g.v.tagad tas nav svarīgi un var laist 1,5 g.v.Īpaši mūsdienās,kad vecāki raujas vairākos darbos,omes un opji arī pensijas vecumā stràdā...ka nav iespējams tam bērnam veltīt laiku tik daudz...visas tehnoloģijas,cits laikmets...īpaši tagad ir svarīgi būt kopā ar bērnu max ilgi,kamēr ir tàda iespēja.
Un 3 g.v.berns ir daudz gatavāks,nobriedis būt prom ilgāku laiku no vecāki.Līdz 3g.v.pastāv visādas mazuļu skolas utt.,kur viņš var socializēties un dabūt visu saudzīgākā veidā nekā iemetot pirmsskolā.
11429
