Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Gangsters ja lasi tev pm

Gangsers lasa, vnk esmu atgriezusies darbā, līdz ar to retāk te ienāku:)

Gangsters, nu kā meitiņai pa dārziņu?

Meitiņa pagāja nepilnas 2 ned. dārziņā, nepaspēja pierast un saslima- abpusējs vidusauss iekaisums:'-( Nu jau 2 ned pa mājām nodzīvojās, dzēra antibiotikas. LORs vēl nedēļu neļuj iet uz bd, tā ka būs pavisam piemirsusi dāziņu, būs jāsāk piedarināšana no jauna. (t)

Manam ar šodien 38.5 :-/
Nopirku Sambuca sīrupu imunitātes stiprināšanai un vot - nepaspēju! Mans gan izturēja no 1.08. Bet es vairāk vainoju ne dārziņu, kā rudens tuvošanos - tad silts, tad vēss, mājās ar no rītiem jau drēgns. Plus, protams, gan jau arī emocionālais, turklāt 3 dienas nebiju mājās. nu neko darīt! Labi, ka elastīgs darbs, kaut ko sabīdu, vismaz nav jāņem slimības lapa - gan jau vēl paspēšu :-/

Manējā saslima taisni tad, kad man darbā bija jāatgriežas. Kaut kā negribējās ņemt slimības lapu nemaz neiznākot darbā. Vīram gan bija atvaļinājums, bet paņēma lapu- nospriedām, ka nav ko tērēt atvaļinājumu, sēžot mājās ar slimu bērnu.
Un es arī nevainoju dārziņu, bet laikapstākļu- te silts, te lietains. Biku piesvīst dauzoties, vējš papūš un gatavs. Nu vienīgitik,cik emocionālais aspekts, uzsākot bd gaitas....

Sveiciens visām mammām un bērniņiem, kuriem 1.septembris nozīmē jauna posma sākšanu! Lai viss viegli un patīkami(l)

Sveikas maaminjas!Sveiciens visaam,kuraam 1.septembris ir mazi sveetki.(l)Mana pele shodien pirmo reizi aizgaja uz daarzinju.Par cik tikai pirmaa diena,pateica,lai pec 2 stundam naku pakalj.Un ko,mamma atnaak,bet beernam negribas iet prom.Vinja man raada ataa un aiziet speeleeties taalaak.Audzinaataajas pateica,ka vinja vieniigaa izeeda visu putru,tas nekas,ka peedeejaas putras atliekas ar rokaam eeda.Un esot bijusi pati mieriigaakaa,tikai visas mantas izmeetaajusi pa savam.Taa,ka man tagad miers,mazajai patika un domaaju,ka stress buus mazs.:-)

Ai, ronīt, cik jums forši. Prieks un neliela skaudība. Mana joprojām krenķējas no rītiem, ejot uz bd...

Meitiņai arī bija pirmā diena dārziņā (silītē). Biju ļoti pārliecināta, ka aizies bez liekiem kreņķiem, bet, diemžēl, nekā. Bija gan raudājusi, gan neēdusi, lai gan mājās mute vien kust. Kad pusdienlaikā aizgāju pakaļ, izdzirdēja manu balsi un atkal sāka raudāt. Bet, nu, tur daudzi raudāja un viņi jau pavelkas līdzi. Vēl žēl, ka bērnudāza politika nepieļauj vecāku palikšanu pirmajās dienās, tā teikt - bērnu pa durvīm iekšā un prom.

Ja par slimosanam runajat, pajautasu es. Pec interneta spriezot Latvija bijis koksaki virusa uzliesmojums. Izskatas, ka ticis lidz mums. Vienu dienu temperatura, tad nakoso izsitumi uz sejas, rokam, kajam. Temperaturas nav, niezes nav, tapec pie arsta neskreju, jo svetku del gimenes arsti nestrada uz slimnicu negribas braukt, ja berns jutas labi.
Ka jusejie slimoja un ko Lv arsti iesaka? Es tik temperaturai devu sirupu un viss.

Roniiti, protams, novēlu, lai Jums viss labi, bet drošības labad nesapriecājies... ļoti bieži bērni pirmās dienas nāk laimīgi, bet tad ap 3/4/5to dienu saprot, ka mamma atstās, ka būs režīms u.tml, un tad dažkārt sākas raudāšanas! Vai arī vnk liec aiz auss, ir vecāki, kuri domā arī, ka slikti audzinātājas izturas - redz 2 dienas nāca un viss bija ok, bet te pēkšņi - raud!
Lietus-lāse, jā, daudzi bērni sāk raudāt ieraugot mammas, pat ja viss ir biis diezgan labi! Laikam jau tās ir emocijas vienkārši! :-)

Robīte,protams,ka par agru veel priecaaties.Tachu ceru,ka viss mums aizies.Vispaar esmu no taam mammaam,kuras neiespringst uz ljoti daudzaam lietaam.Un iisteniibaa,man ir zheel nabaga audzinaataajas,kuraam jaatiek galaa ar tik daudz beerniem.Mums sanaak,ka grupinjaa buus 20 beerninji un 2 audzinaataajas+aukliite.Taa ir nereaala slodze,tikt galaa ar taadiem maziem beerniniem.

oi, roniiti, nerunā...
Strādāju turpat 10 gadus, pašai 2 bērni, maģistra izglītība un 1x saku - es netieku galā!!! :-/
Man ir viens meičuks, kurš nenormāli raud/kliedz visu dienu un pavelk līdzi pārējos... un brīžam ir tā, ka raud praktiski visi! :-/
Dodu rociņas, ņemu klēpjos, stāstu, runāju, auklēju, mīļoju (tos, kuri ļaujas), bet nolieku pie zemes, kāds ieraudas un atkal viss no sākuma! Tad nu visu dienu skaļumā, emocionālā smagumā (bērni raud, žēl man viņus, grūti jau arī man gan fiziski, gan emocionāli), fizisikās aktivitātēs (cilāt, ģērbt, mīļot, likt uz podiem, iemācīt visu, ko var un ko nevar, novērst uzmanību no raudāšanas dziedot/āksotities/spēlējoties), iemācīt, ko var un ko nevar, kas ir atļauts un kas nē... uh!!!
Ar katru dienu varbūt ir arvien labāk, tomēr ir traki šogad!
Un sirsniņa jau man ar sāp, cik mazuļiem grūti, kopš ir pašai savi bērni, izjūtu vēl lielākui empātiju!

Izklausās tiešām traki, Robīte. Darbs noteikti nav no vieglajiem.
Es tagad domāju par to, ka ja manējais bērns sāks apmeklēt dārziņu pēc 2 gadu vecuma viņš visticamāk būs vienīgais, kurš ļoti iespējams vēl nepratīs iet uz poda?! Mums vispār nekā nesanāk pačurāt podiņā... man jau ir apnicis un nav nekādu ideju. Vienīgā nerealizētā ir tāda, ka kāds puisītis varētu viņam parādīt, ka jāčurā tajā podiņā iekšā. Bet nav neviens pazīstams, kurš jau mācētu to izdarīt.
Manējais saprot, ka kājās nav bikšu un gribas čurāt.. tad satraukts staigā, turēdams krāniņu, iedodu viņam podiņu, apsēdinu.. viņš priecīgs pabraukā ar podiņu pa istabu, pieceļas un aiziet pačurāt kaut kur citur. Ir bijušas dienas, ka pie paša podiņa atstāj peļķi. Man pilnīgi liekas, ka viņam vienkārši žēl tai mantai virsū čurāt.(t)

Undiya, ai, tak neķer kreņķi! ;-)
Šogad man arī tādā ziņā rekords - no 16 bērniem tikai 4 nav pampera, pārējie visi pamperaini! Bet nu neko - visi sēž uz poda - izdara kaut ko vai nē, tas ir cits jautājums, bet sēdēt sēž, viss notiek un tāpat būs arī tev!
Jā, mans mazais, oktobra beigās būs 2 gadi, bet jau mēnešus 3-4 ir bez pampera pa dienām, un viss pateicoties lielajam dēlam - tas man čurātājs, staigā 100x dienā čuradams, mazais skatījās un vienkārši vienā dienā sāka čurāt!

Robīte, vai nav tā, ka esi atgriezusies darbā pēc ilgas prombūtnes, pašai tikmēr 2 bērniņi paaugušies - varbūt Tu tagad "ņem to visu caur sevi"? Un es gribēju jautāt, vai tādiem, kas tiešām visu dienu brēc, tomēr neprasa vecākiem nākt pakaļ? Es saprotu, adaptācija un tā, bet tomēr parasti bērniņš pārstāj raudāt, tiklīdz mamma ārā pa durvīm.
Man mazajam bija pirmā diena jaunajā dārziņā. Tur bija tāds haoss - viss bars ierodas pirmo reizi 1.septembrī, iedomājieties, kas tur notiek?! Audzinātājas nevienu nepazīst, es nestādos priekšā, kas tur vispār notika, kad vecāki aizgāja prom (nevienam nav ļauts palikt pat pirmajā dienā)? It kā esot dziedājuši dziesmiņas utt. Mans dēls, protams, palika ar raudāšanu, negribēja ne uz kādu jaunu dārziņu, kaut pieredze privātajā jau gana liela bija. Bet kad atnācu pakaļ pēc pusdienām, tad i nedomāja doties prom! Un šodien no zila gaisa bērnam puņķi uzrodas (t), deguns ciet. Vai nu uz nervu pamata, vai kā, es nesaprotu, jo visu vakardienu pavadīja mājās. Tagad, protams, esmu nesaprašanā, ko darīt rīt.

Undiya, neesi meginajusi sedinat uz liela poda ne uz maza podina. Mans sakuma uz podina nesedeja, jo nesaprata kas tur jadara. Nebija redzejis piemeru. Uz liela, ar bernu palikni, sedeja un kadreiz kaut ko izdarija. Tagad jau kadu laiku sez uz maza podina. Dienas, ja esam majas, tad bez pampera, planajas biksites vai pliku dibenu. Naktis un ejot ara talak par tuvejo veikalu, protams, pampers. Pats vins neprasa, tik paris reizes.

Meičas, es tikko palaidu meitu dārziņā pirmo dienu. Reāli visu nakti negulēju, stresoju tā, ka šausmas :D Bet nu ar bērnu tā mierīgi. Jau bijām miljons reizes izrunājušas kas notiks. Bijām arī ar bērniem uz dārzziņu paspēlēties 2x. Šorīt iedeva man buču un aizskrēja spēlēties. Vismaz sākums ir cerīgs. Bet zinu jau, ka var vienā brīdī saprast, ka šito viņa negrib katru dienu :D tad nu sēžu un ceru, ka man neviens nezvanīs par raudošu bērnu :D

Pievienošos atpakaļ grupiņā. Sen atpakaļ, kad vēl tika izveidota diskusija, gaidīju pirmo. Nu jau tūlīt meitai 4 gadi.
Nesen uzzināju, ka gaidu 2! Nu kā, uztaisīju kontroltestu, un ļoti gaiša, bez maz vai neredzama strīpa. Nākamajā un aiznākamajā dienā spilgtākas. Un tas, ka šomēnes mr tā arī neatnāca, izkliedē pēdējās šaubas. Meiģinājām gadu, jau bija nākusi doma, ka nu nekā...
Nezinu, cik daudz mammu vēl palikušas no tiem laikiem, kad vēl pirmo gaidīju. Atceros Robīti. :)
Tā kā pirmā grūtniecība un dzemdības (ārsta kļūdas dēļ) smagas, tad nu ceru uz to labāko šoreiz.
Tagad varētu būt mēnesis, otradien iešu stāties uzskaitē.