Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

Aktuàli viņai ir viss, kas ir sakārtots, bieži tētim nauda ir jaunās zeķēs paslēpta, vai kāds magnētiskais burtiņš, virtuve arî nav tabu, es viņai ļauju pārkràmēt pannas, un viņa to labprāt dara, trauku mazgājamo mašīnu arī smuki krāmējam ārā kopā, citādāk gan neļauju, viņa zina, ka ja vaļā, tad aiztaisa ciet un laimīga pasaka- ciet! Daudzi arī dikti brīnās, kāpēc es ļauju, bet es neredzu kāpēc neļaut (t)

Es dzivoju taada vieta, kur berniem nelauj neko, nedriskt to, shito. Es lauju pasam padarboties ari ar puteklusuuceju,no trauku masinas ari medz ko.izkraut, nekas nenotiks,ja spelesies ar tam.koka vai plastmasas karotem. Dazreiz lauju.pasam nest blodinu ar edienu, vienreiz gan nokrita ar visu blodinu un taa saplisa, taaa raudaja.mazais, bet domaju, tapec,ka blodina saplisa. Vasara laavu ari pukes aplaistit. Bet viramate parsvara pasaka vinam par virtuves lietam,ka tas nav rotallietas, ej paspelejies ar masiniti. Tapec viriesi saja valsti izaug taadi, ka neko nemak darit, gaida, ka udeni pienesis. Tapec audzinu pa savam un nelauju viramatei baigi iesaistiities. Tagad gaidu, kad parvaksimies un bus beidzot vieta dzivniekam- doma par kakji, lai puikam ir par ko ruupeties.

Manai meitai šobrīd ir 2,6 gadi, un viņai nu jau labu laiku kā sācies smieklīgo prātojumu un secinājumu laiks.
Meita izskrien cauri visām istabām, vienmēr atstājot visur durvis vaļā. Kad viņai saku, lai aiztaisa aiz sevis durvis, viņa atbild, ka viņai rociņas esot par mazu, lai aiztaisītu.
Vienu vakaru viņa dejo, rokās turot rotaļu pērtiķīti. Es meitukam prasu:"Tas ir Tavs deju partneris?" Viņa atbild:"Tas nav nekāds partneris, bet pērtiķis."
Kad lasu viņai grāmatiņas, tad es zinu, ka vienās un tajās pašās vietās viņa vienmēr uzdos vienus un tos pašus jautājumus. Un neiztrūkstoši - katru reizi. Piemēram, pie Friča Bārdas "Lietus vīriņa" vienmēr būs jautājums, kāpēc tam vīriņam bultas šķiļas no acīm un vai snīpi var nolauzt tāpat kā dzejolī, pie Imanta Ziedoņa "Pupas" katru reizi ilgi pētīs zīmējumu, kā pupa krīt un prasīs, ko nozīmē "paklupt" utt.
Publiskās vietās citreiz viņai sajūk sasveicināšanās un atsveicināšanās vārdi, tāpēc dažkārt, ienākot dārziņā un sasveicinoties ar audzinātāju, pasaka:"Visu labu!" Mani publiskās vietās viņa dažkārt uzrunā vārdā, nevis saka "mamma":-D, tāpat arī vīru reizēm sauc vārdā.
Reiz vīrs, skanot "Prāta vētras" dziesmai, noņurdēja:"Nu kā var ko tik salkanu un saldu klausīties!" Uz ko meita viņam paprasīja:"Tie ir cepumu lāči, tēt?"

Manējai tagad lielākais magnēts ir ledusskapis. Kā iemācījās attaisīt, tā viss - visu laiku tur stāv. Viss jācilā, jāataisa, jāpagaršo. Ja kaut ko nevar attaisīt, tad viņa atnāk uz istabu, parāda ar pirkstu, piemēram, uz tēti un tad uz virtuvi - ķipa tētim ir jāiet uz virtuvi un tad pati skrien laimīga un gaida kamēr atnāks, lai iedotu to, ko viņa grib. Parasti tie ir marinētie gurķīši, ko viņa varētu ēst un ēst, ja spētu burku attaisīt. Svaigu nē, tikai marinēto :D
Pārtikas plaukts nesen tika pie slēdža, jo man vairs nervi neturēja, visu laiku slaucīt, krāmēt un likt atpakaļ produktus. Pēdējais piliens bija,kad ar miltu burku, kurai ir parasts koka vāks kā tapa, aizskrēja uz savu gultu un iemeta iekšā. Pilnīgi sirds salecās, redzot, bet noveicās un neatsprāga vaļā :D
Bet vispār, meita palikusi nedaudz mierīgāka kašķu ziņā, vairs neraud tik daudz, kad kaut ko nedrīkst. Tagad tikai nolamājas un aiziet prom. Īpaši viņai patīk sūkt grīdu. Tas 5min darbs mums iet uz minūtēm 20, jo viens sūciens ir mans un tad atskan - man, man,maaaan - un tad sūc viņa līdz piekūst rokas :D
No ratiem arī esam atteikušies. Lielos pārdevu, paķēru vieglos lietussarga ratus priekš ekstra gadījumiem, jo dāma izdomāja, ka vairs ni un ni ratos. Kā lielā iet pat uz 15min attālo veikalu, kas protams ar viņu ir daudz ilgāk, turp un atpakaļ, un vēl iemanās uz 4. stāvu pie reizes uzkāpt. Nesaprotu, kur viņai tāda izturība :D

Manējie tādi paklausīgi liekas, cik palasu Jūsu stāstus!
Vienīgais, par ko mēs cīnamies ir rociņu mazgāšana 100x dienā (protams, arī trauki, švamme, tad slapšs pats, grīda). ļauju, bet pie 50tās reizes sāk zust pacietība!
Manam lielajam gan riebīgs raksturs - totāls un pilnīgs dvīnis! Cik vienu brīdi viņš ir burvīgs/labs/mīļš, tik jau pēc 3 sekundēm var būt pilnīgi pretējs, brrr, neprotu ar viņu tikt galā :-/

Beidzot kāda rosība māmiņu diskusijā! Čau visām (l)
Lasīju mazuļu nedarbus un riktīgi nosmaidījos (l)
Mums iet tīri līdzīgi. Pasākusi izmētāt jebko - klučus, papīrus, auzu pārslas, drēbes etc. un tad bļauj - aij aij aij aij! Tjipa "nez kas šito visu sabārstīja" :D Vīrs viņai vienu vakaru putru dodot rādīja grāmatiņu, kur visādi eksotiskie zvēri un tad nu tēloja visus dzīvniekus. Nākamajā dienā šī atver grāmatiņu un sajūsmināti gaida, kad es arī ķēmošos, bet es jau nezinu, ko tur vīrs darīja :D
Meitai šausmīgi patīk citi bērni, visu laiku lien virsū mīļoties, bet tā mīlestība ir pāri plūstoša un bučas citreiz pāriet iekošanā. Sakoda, apgāza, nomīļoja māsīcu vakar. Mantu citreiz nevis dod, bet met. Nezinu kā cīnīties ar šito, jo šķiet, ka viņa nesaprot, kas tiek izdarīts nepareizi, lai gan es jau skaidroju un skaidroju, un skaidroju. Laikam jācer, ka ar laiku pāries. Negribas, lai manējā ir tā, kura dārziņā visiem kož :D
Par visām nedrīkst lietām - es arī atļauju ļoti daudz ko, kas viņai nerada briesmas vai kā tā. Meitas krustmāte ar tjipa nesaprot kā var bērnam visu atļaut, bet es viņai saku, ka bērnam tak jāiepazīst pasaule. Nu neļauj viņai bāzt mutē, piemēram, naudu, bet kāpēc neļaut krāmēt drēbes, pataustīt puķes, bārstīt putraimus? Draudzene stāstīja, ka viņai māsīca tur sīci sētinā un rezultātā šis ne rāpo, ne ko, jo kāpēc gan kaut kur rāpot, ja visu var tāpat aizsniegt. Tad jau labāk, lai bērns ēd puķes nekā tāds, kurš neko nedara.

Robīte, paldies, es arī esmu dvīnis :D
Oi, mana meita arī nesās kā tanks pa māju. Kā pa brīnumu garšļaukus vēl skandalējot nekrīt, bet visādi citādi taisa bļaušanu un teatrāli uzmet lūpu, ja es ko neļauju vai nedodu, ja viņa grib. Visi krēsli ir jau noslēpti, jo tie tiek visur piebīdīti un tad kāpelēts augšā. Visvairāk mani satrauc plīts virsma, kuru var ieslēgt ar displeju, pietiek vien pirkstu pielikt. Tagad virtuves zona arī ir pārkārtota, lai netiek tur klāt vairs. Pēdējās dienās uzklupusi trauku skapim, bet es baidos vēl stikla traukus dot, jo viņa tāda neveikla.
Dienā n-tās reizes tiek kāpelēts uz kafijas galdiņa un dīvāniem. Un tā kā mums lieli logi ar relatīvi zemām palodzēm, tad nu jau grib arī uz palodzes tikt. Es gan neļauju.
Es vispār esmu laikam no tām mammām, kas ir baigi piesardzīga un daudz ko bērnam neļauj (s)
Bet nu kritieni ir visai bieži. Un arī pirkstus tā maigi durvju spraugā jau ielaida. Ar visu to, ka es viņu baigi uzmanu, vienalga sanāk visādi če-pē regulāri.

Ā šorīt man bija jāpaspēj sataisīties, ieskrēju vannas istabā, bet vienmēr durvis atstāju vaļā, jo viņa skrien man pakaļ. Paiet pāris minūtes, domāju, nu atkal kaut kas nav, baigais klusums un nenāk pie manis. Skatos, piebīdījusi pufu (tādu stingro) pie kumodes, nospērusi manas Dirol košļenes ar ogu garšu un laimīga loka iekšā :-O Cerams zarnas neaizlips :-O Viņa vispār nevienu saldumu nav vēl dabūjusi, tā kā šitais viņai bija kaut kas eksotisks.

Vispār trakums lasot :-O :-D, mēs jau no sākta gala uz koridoru&vannasistabu uzlikām sētiņu, tur netiek, bulta priekšā :D , vēl mana meitene rauj nost līstes, dabū stūrus nost un plēš, a zem līstēm vadi no TV dekodera, reiz skatos šie rokā un plēš ārā. Es negaidīju, ka mans meitēns kļūs par tādu demolētāju :D tas viss notiek tad kad mazgāju traukus, ēst gatavoju vai gludinu.

Vakar atkal gandrīz nosirmoju, gatavoju est un meita ņemas gar sekciju, lai jau, tur viņai saliku kastītes un grāmatas, un tad pagriežu galvu un viņa lielo TV grūž lejā, stumj uz malu, es vispār šokā metos TV glābt :D

Dēls ir pasācis pie kašķiem krist uz muguras un raudāt. Bet to viņš dara tik uzmanīgi, lai neapsistu galvu.

Mans arī ar to krišanu tā prātīgi, man jau grūti valdīt smieklus, bet nedrīkst tak smieties, kad cilvēks ir tik izmisis. Un vēl viņš nevis raud, bet tādu "ohh" izgrūž, paguļ dažas sekundes un tad nāk, lai es viņu samīļoju! :D
Par tām mantām un veļasmašīnu mums gan bija nedaudz traumējošs moments. Ieliku mazgāties viņa zaķīti un viņš ieraudzīja, ka tas tur griežas. Tik satrauktu sejiņu pieskrēja pie manis un rādīja uz veļasmašīnu, un centās tās durvis ar spēku atraut vaļā.

Man sāk likties, ka mani bērni ir neriktīgi:-D, vecākā meita vispār maza bija ļoti flegmātiska, kur noliktu, tur atradu. Nekādas blēņas neatceros, man pat sadzīves ķīmiju nevajadzēja slēpt, jo viņai nekas no tā neinteresēja. No diviem gadiem gan savu istabu pati kārto, gan traukus mazgāja.

Vēlos lūgt jūsu palīdzību. Kur ir atrodami vislabākie dvīņu rati? Vajag kvalitatīvus, ērtus. Protams arī pievilcīgus.

DaBaDū, FB Daina Ozola tirgo dauuudz un dažāda veida, veikals/mājaslapa ir Dailukss!

Labs vakars, dāmas.
Vēršos pie jums ar pavisam parastiem jautājumiem - kur pirkt grūtnieču spilvenu, kuri ir visērtākie?
skatos, ka ir pakavi, bet meklēju laikam vairāk gareno; vai tiešām viņi ir tik trakās cenās?
varbūt kāda vēlas nopārdot savu (tādēļ nevēršos grūtnieču beztēmā)
pirms kādai jestrs prāts - nē, es neesmu stāvoklī, man ir nepieciešams nakts miegam kāju/muguras novietojuma dēļ. :D
paldies

Winterra, man tiešām uzreiz bija jestrs prāts :D

apple_pie, es nešaubos :D

Kā ieraudzīju, ka Tu iekomentējusi, uzreiz iedomājos - ohoooo, jānāk lūrēt :D

Robīte, man vīrs un dēls ir dvīņi pēc horoskopa. Nez... man jau ļoti interesanti liekas. Tās garastāvokļa svārstības uztveru mierīgi, pat citreiz smieklīgi šķiet, cik ātri un absurdi viņi spēj mainīties uz līdzenas vietas... :-P

Es nekadu specialu spilvenu grutniecibas laika neizmantoju. Starp kajam liku parasto spilvenu. Kaa vel tos specialos izmanto?