Ebe, paldies, ka apjautājies! :)
Mums ar mazo viss oki doki, augam, jau apaļāki vaidziņi, liekot gulēt vispār liekas, ka mazs kāmītis. :D (l) Mazliet gan mokamies ar vēderiņu, nemāk vēl izlaist gāzītes, tad spiež un mokās, rāda tādu mīmiku, ka ak jel, ja spētu palīdzēt, bet neko darīt - visam ir jāiziet cauri. Pati cenšos ēst visu pa druskai, lai nav tā, ka izdilstu pavisam. Vienīgi šī nakts mums tāda raudāšanā pagāja, ik pa stundai cēlās augšā. Un kad paņemu rokās, tad ir tāds neapzināts smaids :)
Esmu jau arī izlutinājusi, kā mazā sāk raudāt, paņemu uzlieku sev uz vēdera un guļ. Un ilgi guļ :D Tagad tik jāsaņemas nadziņi nogriezt, nezinu kā es to paveikšu, bet nu, viņai tak tik mazi nadziņi ir.
Bijām vannītē arī, es domāju, ka nosirmošu, labi, ka mamma nāca palīgā, tas pagaidām vienai liekas, ka ir neizdarāms, bet nekas,esmu optimiste, visu ar laiku iemācīšos.