Man puikam režīms bija jau tik pat kā no pirmajām dienām. Lai gan kamēr ar krūti baroju, tikmēr ēšanas režīma nebija - baroju pēc pieprasījuma. Bet bija noteikti laiki, kad ejam laukā, kad mazgājamies, kad ejam gulēt utt. Līdz ar to arī pa nakti ēda, kad gribēja, biju pārāk nogurusi, lai pulksteni vaktētu :D Kad beidza ēst pa nakti 4os mēnešos un līdz ar piebarošanas sākumu parādījās arī stingrs režīms ēšanai. Režīms ir arī vēl tagad, protams, gadās nobīdes, ja aizkavējamies pastaigā vai viņš izdomā ilgāk pagulēt diendusu, bet tā turamies pēc plāna.
Jā, bērna mīlestība ir kaut kas vārdos neaprakstāms. Mans dārgums vakarā pirms miedziņa apķeras ap kaklu ar savām mazajām rociņām, piespiež degunu pie mana deguna, skatās acīs, pasmaida un pasaka - mīiiiiluuuuuu! Aaaaaaa, tajā brīdī pasaule apstājas. Vai, kad viņš vnk stipri, stipri no apskauj vai citreiz es stāvu mazgāju traukus, viņš turpat spēlējas, pēkšņi jūtu, ka kāds apķer kāju, iedod buču un pasaka - pai! :D