Nav tak jāņem pie sirds, viss ko kāds saka tieši vai vispārīgi. Nu ir mammas, kas nevar/nespēj vai negrib atstāt to bēnu, kas spēj atpūsties pietiekoşi, kamēr bērns guļ vai ņemās savā nodabā, un ir, kas var/grib atstāt bērnu, jo citāk nav iespējams atpūsties, jo bērns neguļ ilgi vai nespēlējas viens pats. Manā gadījumā ir otrais variants. Es nedrīkstu apsēsties ne uz mirkli, visu laiku ir kaut kas jādara, lai meita neraudātu un kaut nedaudz paspēlētos pati. Jākārto, jātaisa ēst, jāstaigā apkārt nēsājot rokās, jāšiverējas, jāspēlējas, pretējā gadījumā un 70% arī, kad es kaut ko daru, man baksta kājās ar galvu, īd, ņurd, raud, kliedz, sit, kas nozīmē, ka man jāņem rokās un jātur/jānēsā bērns apkārt un es nevaru apsēsties un paturēt klēpī, jo sākas histērija, jo nestāvu kājās. Vienīgais mirklis, kad kaut piecas minūtes es varu pasēdēt, ir izejot uz balkona, kad meita pēkšņi var spēlēties arī viena un mani nevajag. Tā kā jā, ja man ir iespēja, tad es to izmantoju un atstāju bērnu omei, lai atpūstos.
11429
