Man te Vācijā dzīvojot nav neviena tuvumā, kam meitiņu atstāt, tādēļ meita ir ar mums. Lai gan vīra vecāki dzīvo netālu, ne es, ne vīrs pats viņiem īsti neuzticamies uz ilgu laiku meitu tur atstāt. Paši mūsu uzticību ir iedragājuši. Ir bijušas retas situācijas, ka ir nācies lūgt meitas pieskatīšanu uz dažām stundām, bet tas ir bijis izņēmuma gadījumos.
Kad esmu Latvijā, tad gan jāsaka, ka man pašai ir gan forši vecvecāki, gan arī burvīgi draugi, kuri paši piedāvājas un izrāda vēlmi pavadīt laiku ar mūsu meitiņu. Tad tās arī ir manas un vīra retās reizes, kad dodamies uz randiņiem vai atpūtā divvientulībā. :)
Es nesūdzos, jo man ļoti patīk pavadīt laiku ar meitu. :) Gaidu ar nepacietību, kad manām draudzenēm piedzims mazulīši, jo gribas pauķināties (l) Ja es kādai draudzenei piedāvāju viņas bērniņu pieskatīt, tad tas ir vienmēr aiz tīrākās sirdsapziņas un tiek darīt ar lielāko prieku :)
Ir bijuši jau gadījumi, kad man pat pa nakti draudzene atstāja 2 mēnešus vecu mazulīti, jo neviena cita palīga nebija. Susurs visu nakti smuki nogulēja, ar mums bija smaidīgs un omulīgs bērniņš, kamēr draudzene stāstīja un brīdināja, ka viņas dēliņš naktis slikti guļ. :)
Es jau tagad zinu, ka būšu foršā ome un ceru, ka man būs daudz mazbērnu :D
11429
