Bēbīšu un māmiņu BEZTĒMA

jums arī ir visām, kas pieskata mazos? nu tā,ka varat daudz kur iet?

Jā, mums ir. Vecmāmiņas un krustvecāki ar pa reizei. Es laikam sajuktu prātā 24/7 ar bērnu. Kad ejam uz kāzām, spēlējam koncertos vai kāzās. Vecmāmiņas abas grib pieskatīt, vīra māte vispār būtu ar mieru katras brīvdienas ņemt. Bet pēdējos 2 mēnešus ir tā, ka gandrīz katru nedēļas nogali vismaz uz dažām stundām ja ne visu dienu+nakti bērns ir jāatstāj pie vecmāmiņas. Tas gan nenozīmē, ka mums ar vīru būtu diži daudz divvientulības, nebūt nē. Jo mēs pārsvarā tās brīvās dienas esam gājuši vai nu uz kāzām vai spēlējuši koncertus. Vecmāmiņas pašas teica, ka nav ko bērnu stiept uz kāzām, jo viņa jau no tā neko neiegūst. Un ja omīte labprāt ņem, tad es šo iespēju izmantoju. Protams, vienmēr apvaicājamies un sarunājam, lai nav tā, ka čakarējam viņām plānus un tā. tā kā ar koncertiem pelnam naudu, tad vecmāmiņas to ļoti atbalsta. Vecmāmiņas gan neviena nedzīvo Rīgā, bet 50-80km attālumā.

Mana mamma ir bez maz pāri ielai, vīramāte arī tuvu!
Bērnus atstāju, bet, manuprāt, ne pārāk bieži. Man ir kaut kā kauns uzplīties, putni galvā... Liekas, ka traucēšu u,tml!
Turklāt man jēga maza atstāt vienu bērnu, jo ir arī otrs, bet abus negribas vienai mammai atstāt!
Bet nu šogad bijām kāzās, vecmeitu ballītes, kāds izbraukums, tad vienmēr sarunājam! :-)

Man arī diezgan tuvu,kur atstāt,(mammai) bet nepamet tā sajūta,ka domās,ka uzgrūžu. Stulbi :D

Tā ir jā , piemēram kā manā gadījumā bērna vecvecāki neuzplijas ar piedāvāšanu pieskatīt līdz ar to es neuzplijos ar lūgšanu pieskatīt jo jūtos neērti it kā noslogotu viņus..
Bet man ir paveicies ar 2 draudzenēm un krustēvu bērnam kuri paši saka ka ar lielāko prieku grib pieskatīt un es arī atstāju un līdz šim viss kārtībā bērns paēdis sauss un laimīgs neskatoties uz to ka nevienam no viņiem nav savu bērnu un neviens no viņiem nav vecāks par 26 gadiem :-D

Man nav kam atstāt, diemžēl. Extra situācijās sarunāju ar savu mammu, bet, viņai jau tā nav viegli, tāpēc tas notiek tiešām reti + dzīvojam katra savā pilsētā.
Priecātos, protams,ja būtu, kas pieskata kaut reizēs, kad pie friziera gribu izskriet, bet, no otras puses ir forši, ka paši tiekam galā un vari būt kopā ar dēlu uz pilnu slodzi.

Vai vēl kādai tā ir, ka bērns 2 gadi, aizvests uz nodarbībām mūzikas skoliņā vai kur citur uz stundiņu, tur darbojas no sirds un aktīvi un pēc tam ir traki pārguris. ? Niķojas un spurojas. Kaut gan ikdienā ir ļoti aktīva un dažkārt šķiet, ka pat pārāk enerģiska. Kādēļ tieši nodarbībās tā pārgurst? Kas tad būtu dārziņā?Visu dienu nemaz neizturētu.

Par pieskatīšanu man ir , kas labprāt pieskata , bet atstāju reti. Pie friziera un manikīra sēžu ar meitu klēpī:D

Nav kam atstāt. Mamma uzreiz pateica, ka ar zīdaini neņemsies un dzīvo Rīgas otrā galā + strādā, vīrieša vecāki citā pilsētā. Visu laiku esmu kopā ar meitu. Bet nu neesmu nogurusi, jūtos labi, man pagaidām viegli ar meitiņu. :-)

Nu tikai vīrietis paliek ar bērnu, ka man manikīrs, frizieris, kāds treniņš.

Sveikas!
Es arii pievienojos Juusu kuplajam pulcinjam! (l)
Vakar apriteeja tieshi 5 nedeljas.:-)
Pozitiivajam ir arii negatiivas puses.. Bezmiegs mani beidz nost un kruutis tiik saapigas, ka vellos!
Ar pirmo beernu man taa nebij. Pie kaut kaadam kustiibaam arii vederaa kaa ar nazi iegriez..grr. Naktii pagriezos no viena saana uz otru un taada saapiite..uij uij.
Bet visaadi, citaadi, esmu paarlaimiiga!(l):-P

model - gluži manas sajūtas (l) mums tulīt 2.nedēļa

Mellene_ill
Apsveicu!!! (l)

model - es tevi arī :)

model, man arī bija tādas sāpes pēc dzemdībām. Likās, ka pa sienām varētu rāpot, parasti pagulēju mierīgi kādas minūtes 2 un pārgāja.
Krūtīm vari pamēģināt Medelas Purelan ziedi un staigāt bez krūštura, vai likt ieliktnīti.. tas arī mazāk kairina krūšu galus nekā krūšturis.
Par bērna atstāšanu ir tā, ka omīte no vīrieša puses ļoti labprāt paliek ar mazo, bet es tā līdz galam neuzticos, tāpēc man nav mierīga sirds, kad atstāju.
Savai mammai uzticos, bet viņa strādā, visādi citādi šeptējas un ilgāk par stundu ļoti reti, kad pieskata. Nu, ir bijis, kad naktīs paliek pie viņa.
Mans opis ļoti bieži.. gandrīz katru dienu, kad viņam brīvs iet pastaigās ar mazo. Viņš ir mani palaidis arī uz teātri, basketbola spēlēm, pie draudzenēm.. nu, viņam arī uzticos, jo bērni viņam ļoti patīk un pats nav galīgi vecs krabis ar atmiņas traucējumiem un citām problēmām. :D

Man bērna atstāšana parasti tiek ieplānota pāris mēnešus iepriekš, jo neviena no omēm nedzīvo mums tuvu. Viena 80km, otra 200km. Ja gribu iziet, tad pieskata vīrietis un kopā neizejam, bet nu kopīgos pasākumus izplānojam, reti ejam vieni. parasti jau laiku visu kopā pavadam, kā arī tikai nesen sāku pavisam droši savu bērnu uzticēt vairāk cilvēkiem, jo pirms tam vairāk tikai uzticējos savai mammai, bet nu esmu gatava jebkuram, ka tik kaut kur tieku, bet nu neatstāju jau. :)

Skolas dienās 3x nedēļā manam viengadniekam ir aukle, vīra māsa. Citadi mums meitu nav kur atstāt, jo mana mamma 120km attālumā dzīvo, bet vīra vecāki neskatīsies. Tad nu visur pārsvarā esmu ar mazo :)

Izskatās, ka salīdzinājumā ar citiem mēs esam baigi apkārt skraidītāji un omīšu mocītāji :D

Mums it kā ir kur atstāt, ja ļoti vajadzētu - mana mamma, māsa, drauga vecāki, bet man kaut kā nepavisam negribas viņu nekur atstāt. Māsai uzticos visvairāk, tur mierīgu sirdi atstātu, bet tiešām negribas. Man liekas, ka tad esmu kā bez rokām:-D

Meitenes Juus nepareizi mani saprataat. Es esmu staavoklii 5 nedeljas. Sodien iet sestaa nedeljinja.

Es esmu staavoklii 5 nedeljas. Sodien iet sestaa nedeljinja.

Es arī sapratu, ka mazais piedzimis :-D